Vidzemes tradicionālās šatiera segas un villaines 20.gs.sākums, kā arī Vecgulbenes etnogrāfiskais tautas tērps skatāms Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī (Gulbenē, Klēts ielā 4, apmeklējuma biļetes Pils ielā 3) līdz 15. oktobrim. Muzeja nakts laikā, 18. maijā izstāde būs skatāma no plkst. 19.00 līdz pusnaktij.
Vidzemes tautas tērpi liekas vienkārši, bet, ieskatoties tajos, atklājas tautas radoša gara patiesais skaistums. Viskošākie apģērba gabali vidzemnieču tērpos ir brunči.
Tie ir ļoti dažādi - svītraini, rūtaini, rakstaini. Vidzemes lielākajā daļā valkāja ņieburus un jakas. Tos šuva no vienkrāsainas tumši zilas, zaļas, brūnas, pelēkas, melnas, arī baltas vilnas drānas.
«Krekli darināti no balta linu auduma ar virsū šūtiem uzplečiem, garas piedurknes vaļējiem dūrgaliem, atlokāmu apkakli. Vidzemnieces garos svārkus apjoza ar pītām vai austām svītrainām un ziedainām jostām,» stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Alīna Kirijenko un aicina visus interesentus apskatīt un izpētīt tautas tērpa nianses pašiem.
Visi izstādes eksponāti ir no muzeja krājuma un tiek rūpīgi glabāti, tāpēc vēl jo interesantāk apmeklētājiem būs apskatīt lietas, kas ikdienā netiek rādītas.
Jaunu meitu galvas rotas bija stikla pērlīšu vainagi. Visā Vidzemē precētas sievietes galvā lika tā saucamās sievas cepures, kas bija ieviesušās jau 18.gs. Cepures bagātīgi rotāja ar izšuvumiem.
Vidzemes villaines ir uzskatāmas par vienu no mākslinieciski augstvērtīgākajiem latviešu tautas mākslas darinājumiem. Villaines uzsedza stūriski saliktas uz abiem pleciem.
Villaines auda no krāsotas vilnas un tās bija ar īsām, krāsainām bārkstīm, kā arī ar garām, savītām bārkstīm.
Vidzemes segu izgatavošanas tradīcijas veidojušas no 19.gs. 60.gadiem līdz 20.gs. 40.gadiem.
Gandrīz katrā mājā lielākais greznums, ar ko lepojās un ko rādīja bija austas segas. Tieši Vidzemes šatieru segās izmanto dažādas pasaules krāsas un toņus.
No pelēkiem šatieriem pelēkā joslā līdz spilgtai, sulīgai krāsai. Šatiertehnika - vienas krāsas pakāpeniska nokrāsu pāreja. Vidzemes segās ir sastopama ļoti liela dažādība svītru joslu iekšējā kompozīcijā, bet ne krāsu dažādībā.
