Neierobežota enerģija izklausās kā kārtējais zinātniskās fantastikas izdomājums, bet ne velti saka, ka “katrā mītā ir daļa patiesības”. Tādas organizācijas, kā CERN vai Laurensa Livermora Nacionālā Laboratorija gadiem ilgi ir veikušas pētījumus mītu atspēkošanai vai pierādīšanai, un 2022. gadā viņiem izdevās paiet kaut soli tuvāk tam, lai tuvā nākotnē mēs varētu izmantot tīrāku enerģiju, kuru paši varētu arī ražot.
Zinātnieki 2022. gada 13. decembrī nāca klajā ar īpašu paziņojumu - viņiem ir izdevies laboratorijā atdarināt saules enerģiju. Zinātnieki to paveica savienojot divus atomus, lai no tiem iegūtu lielāku atomu ar nedaudz mazāku masu nekā sākotnējiem atomiem. Šis process atbrīvo milzīgu daudzumu enerģijas, ko vēlāk, ar uzlabotu un pareizi sagatavotu aprīkojumu, var arī izmantot. Šādi eksperimenti bija veikti gadiem ilgi, daži pat uzskatīja, ka tas nav iespējams. Tomēr pirmo reizi zinātniekiem ir izdevies radīt vairāk enerģijas nekā ir procesā ir ielikts.
Kā saka paši zinātnieki, viņi centās atkārtot gan saules, gan arī citu zvaigžņu enerģijas ieguvi un pārstrādi. Saulē un zvaigznēs kodolsintēze nepārtraukti apvieno ūdeņraža atomus hēlijā, radot saules gaismu un siltumu, kas tiek nogādāts uz planētām. Eksperimentālajos reaktoros un lāzera laboratorijās uz Zemes kodolsintēze atbilst tās “reputācijai”, un to var uzskatīt par ļoti tīru enerģijas avotu.
Šāda veida enerģiju sākumā bija plānots izmantot tikai kodolieroču uzlabošanai, bet vēlāk, modificējot eksperimentu, to pielāgoja citiem mērķiem - tīras enerģijas radīšanai. Tās darbināšanai vajag tikai ūdeni, un laika gaitā tā arī attīrītu Zemi no kaitīgajiem izmešiem un mazinātu siltumnīcas efektu. Tas arī mazinātu vajadzību pēc spēkstacijām un oglēm.
Ideja radās jau 1997. gadā, bet pirmie mēģinājumi notika tikai 12 gadus vēlāk - 2009. gadā. Tie bija neveiksmīgi, zinātniekiem knapi izdevās radīt kaut kādu enerģiju, tādā veidā uzskatīja to par apkaunojumu īpaši tāpēc, ka tika ieguldīti 3,5 miljardi dolāru. 2014. gadā zinātnieki beidzot varēja dalīties ar kaut kādiem panākumiem. Kā rakstīts New York Times, enerģija, ko viņi radīja, bija pielīdzināma tam, ko 60 vatu spuldzīte patērē 5 minūtēs. Tas varbūt šķiet maz, bet pēc gadiem piedzīvotajām neveiksmēm pūliņi bija beidzot atmaksājušies. 2021. gadā zinātniekiem izdevās saražot jau daudz lielāku enerģiju - 70% no tā, ko viņi ieguldīja. Tas jau bija nesalīdzināmi liels panākums, jo tagad viņiem radās cerība projektu pabeigt. Kad zinātnieki pielāgoja nepieciešamo aprīkojumu un lāzerus, tagad viņiem ir izdevies radīt zvaigzni uz Zemes virsmas. Tas bija tikai īss brīdis - mazāk nekā 100 triljonā daļa no sekundes - tomēr tas spēja radīt enerģiju gandrīz vai puskilograma dinamīta apmērā un ap 50% vairāk nekā viņi ieguldīja.
“Jūs redzat vienu diagnostiku un domājat, ka, iespējams tā nav īstā, un tad sākat redzēt, ka parādās arvien vairāk diagnostiku, kas norāda uz to pašu,” sacīja Livermoras fiziķe Annija Kričere, kura aprakstīja datu pārskatīšanu pēc liktenīgā eksperimenta, “tā ir lieliska sajūta.”
Ja zinātnieki tikai dažu desmitu gadu laikā spēs pielāgot un kontrolēt šo enerģiju, to varēs sākt izmantot tīri ikdienišķām lietām - mašīnbūvē, rūpnīcu darbā, visur, kur vajag enerģiju. Tā kā tas ir dabīgs ārpuszemes process, šāda kodolenerģija nerada nekādu kaitējumu Zemei un tās atmosfērai. Iespējams, ka tas pat iznīcinātu visus pārējos enerģijas ieguves veidus - ogles, akmeņogles, eļļu - un radītu sīvu konkurenci starp ražotājiem.
“Iespējams, gadu desmitiem,” kādā preses konferencē sacīja Lorensa Livermora Nacionālās Laboratorijas vadītāja Kimberlija S. Budila. “Es nedomāju, ka ne sešas desmitgades. Es domāju, ka ne piecas desmitgades, kā mēs mēdzam teikt. Es domāju, ka tas virzās uz priekšu, un, iespējams, ar saskaņotiem centieniem un ieguldījumiem dažu gadu desmitu pētījumi par pamatā esošajām tehnoloģijām varētu dot mums iespēju uzbūvēt atbilstošu spēkstaciju.” Lielākā daļa klimata zinātnieku apgalvo, ka, lai sasniegtu šo mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 grādiem pēc Celsija vai pat ambiciozāku mērķi - 1,5 grādus pēc Celsija - pasaulei līdz 2050. gadam ir jāsasniedz nulles emisiju līmenis.
Protams, paies ilgs laiks līdz šāda veida kodolenerģiju varēs izmantot ikdienišķām lietām, bet tagad ir zināms, ka tas ir iespējams, un zinātnieki darīs visu, lai šis sapnis un mīts kļūst par ikdienu.
