“Vai zināji, ka septembris ir ģimeņu maltīšu mēnesis, kas sniedz lielisku iespēju arī Latvijā iedibināt jaunu tradīciju tām ģimenēm, kas šo faktu nezināja, jo pirmsākumi meklējami ASV,” raksta extension.usu.edu.
Ģimenes maltīšu mērķis ir pavadīt laiku kopā un iepazīt jaunas garšas. Pie katra galda tas izskatīsies citādāk, taču visiem ir iespēja ieviest jaunas tradīcijas, kas radīs atmiņas.
Regulāras maltītes un kopā sanākšanas var būt noderīgas visai ģimenei. Turklāt bērni, kuri piedalās ģimenes ēdienreizēs piecas vai vairāk reizes nedēļā, atšķirībā no tiem, kuru ģimenes ēd kopā divas vai tikai vienu reizi nedēļā, var izjust dažādus uzlabojumus.
Bērni, kuri piedalās ģimenes ēdienreizēs, parasti ir atvērtāki dažādu veselīgu ēdienu nogaršošanai. Bērni arī attīsta veselīgus ēšanas paradumus, kas saglabājas līdz pieaugušam vecumam.
Ģimenes maltītes ir lieliska iespēja nodrošināt uzturvielām bagātu pārtiku, piemēram, augļus, dārzeņus, veselus graudus, liesās olbaltumvielas un ar kalciju bagātu pārtiku.
Ir pierādīts, ka bērni kopā ar vecākiem ēd daudz veselīgāk, nekā tie, kas izvēlas maltītes baudīt kopā ar draugiem, jo var atšķirties interese par ēdienu.
Ir pierādīts, ka šajās ēdienreizēs patērēto uzturvielu daudzveidība samazina bērnu aptaukošanās līmeni, samazina hronisku slimību risku un palielina jauniešu iespēju izvēlēties veselīgāku pārtiku, atrodoties prom no mājām.
Bērni un pusaudži var labāk orientēties emocijās un garīgajā labsajūtā, viņiem ir mazāka iespēja saslimt ar ēšanas traucējumiem un viņiem ir pozitīvāka mijiedarbība ar pārtiku, jo viņi piedalās ēdienreizēs, kas dažādo ēdienkarti, jo vecāki par to parūpējas.
Tas var būt arī aizsargājošs faktors pusaudžiem, samazinot depresijas un pašnāvības domu smagumu un uzlabojot vispārējo labsajūtu.
Bērni un jaunieši var apgūt svarīgas sociālās prasmes, piemēram, veidi, kā dalīties domās, jūtās un viedokļos. Viņi var arī uzzināt, kā labāk sazināties un bieži vien atklāt dziļāku piederības sajūtu ģimenē. Bērni un pusaudži, kuri piedalās un klausās ģimenes ēdienreižu sarunās, attīsta komunikācijas prasmes.
Lai gan daudzi faktori ietekmē pusaudžu riskantu uzvedību, ir daži pierādījumi, kas liecina, ka ikdienas ģimenes maltītes var kalpot kā aizsargfaktors noteiktai riskantai uzvedībai, piemēram, vielu lietošanai.
Ja regulāra kopīga ēšana jūsu ģimenei ir jaunums un šķiet nepārvarama, sāciet lēnām. Jūs varētu sākt ar vienu vai divām ēdienreizēm nedēļā un tad manīt, kā mainās jūsu ikdiena.
Ja vakariņas nav labākais risinājums jūsu ģimenes grafikam, mēģiniet kopā ieturēt brokastis, pusdienas vai pat launagu, īpaši brīvdienās. Atcerieties, ka katra iespēja sēdēt pie galda kopā ar bērniem sniedz tikai priekšrocības.