Ierobežos Parex īpašnieku apetīti

Nacionalizētās Parex bankas bijušie īpašnieki publiski draud izputināt banku, bet banku pārvaldošā Latvijas valdība – viņus pašus.

Vakar valdība saņēma dūšu grozīt Kredītiestāžu likumu tā, lai ierobežotu depozītprocentu izmaksu no bankām, kas saņem valsts atbalstu. Latvijā ir tikai viena tāda banka, un likumprojekts sastādīts tā, lai attiektos tikai uz diviem šīs bankas noguldītājiem – bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Likumprojekta pieņemšana valdībā ir vēl tikai V. Kargina un V. Krasovicka biedēšana, jo likums jāpieņem Saeimā, kas visu pagājušo gadu stāvēja abu eksbaņķieru labklājības sardzē.

Bijušie īpašnieki gūst labumu

Par Parex bankas faktisko piederību valstij vai varbūt tomēr Karginam un Krasovickim var strīdēties. Viņi abi taču ir palikuši vislielākie labuma guvēji no bankas, bet viņiem piebiedrojies bariņš valsts pilnvarotu amatpersonu ar bankas tagadējo prezidentu Nilu Melngaili priekšgalā. Šīs personas saņem simtus vai desmitus tūkstošu latu mēnesī no bankas, kurā valsts iegulda nepilnus simts miljonus latu mēnesī. V. Kargina un V. Krasovicka daļa esot pašu noteikti procentu maksājumi no 36 miljoniem latu, kurus viņi skaitās aizdevuši bankai neilgi pirms tās faktiskā bankrota 2008. gada beigās, kad Latvijas valsts uzņēmās visu bankas parādu apmaksāšanu. Bankas nacionalizācijas līgumā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris padarīja valsti par V. Kargina un V. Krasovicka parādnieci, nevis uzlika viņiem kaut mazāko atbildību par izpostīto banku un apgrūtināto valsts budžetu.

Krasovickim žēl bankas

Kredītiestāžu likuma grozījumu projekta izskatīšanai valdībā tika pieskaņota V. Krasovicka intervija ar apgalvojumu, ka banku izputināšot tagadējais finanšu ministrs Einars Repše, kurš iniciējis likuma grozījumu projekta sagatavošanu. Proti, V. Krasovickis un V. Kargins iesūdzēšot valsti tiesā un tādējādi aizbiedēšot visus potenciālos pircējus, no kuriem valsts cer atbūt kaut daļu no Parex bankā ieguldītā miljarda latu. Ja pircēju nebūs, tad valdībai nāksies norakstīt zaudējumos visu šo miljardu. "Vienkārši ir žēl, ka tādēļ, lai iegūtu priekšvēlēšanu punktus un ieekonomētu dažus desmitus latu, tiek iznīcināta banka, kura kādreiz bija labākā valstī, un tiek zaudēti miljardi latu," V. Krasovickis nav taupījis izteiksmes līdzekļus.

Kam ticēt, kam neticēt

V. Krasovickis pamatoti saista likumprojektu ar Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Likumprojekts paredz samazināt procentu maksājumus tikai no 1. jūnija, lai šis valdošās koalīcijas sasniegums līdz Saeimas vēlēšanām nebūtu aizmirsts. V. Krasovicka teiktais, ka "tiek gatavots pakāpenisks Parex bankrots", varētu nozīmēt politiķu izvēli zaudēt visu bankā iemaksāto miljardu, nevis, sacīsim, pusmiljardu, par atlikušo pusi pārdodot banku investoram. Viņi gribētu atlikt bankas nacionalizācijas radīto zaudējumu fiksāciju līdz bankas pēdējā salauztā krēsla pārdošanai pēc 10–15 gadiem, kad Parex banku neviens vairs neatšķirs no Bankas Baltija. Politiķus neinteresē tik tāla nakotne, bet gan varianti, kā novērst tautas dusmu izvirdumus 10. Saeimas priekšvēlēšanu laikā. Viņi baidās tracināt tautu ar ziņu par Parex bankas pārdošanu par cenu, kas daudz mazāka par bankā izdarītajiem ieguldījumiem. Sods par to ķertu ne tikai Tautas partiju un Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienību, kuras Parex bankas nacionalizācijas brīdī pārstāvēja A. Slakteris un Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Neiespējami, ka Krasovickis ar Karginu par savu ieguldījumu bankā saņemot "dažus desmitus latu" mēnesī. Varbūt valdības pašreklāmas kampaņā ietilpst viņu ienākumu samazināšana par pāris desmitiem latu no pārsimts tūkstošiem latu mēnesī ar nosacījumu, ka viņi dažu latu dēļ sacels varenu traci valdībai par slavu. Valdība rūpīgi slēpj viņu tagadējos ienākumus, lai gan Kredītiestāžu likuma grozījumu projekts tika pieņemts publiski. Ministri to izdarīja bez diskusijām, kuru gaitā būtu iespējama informācijas noplūde. Publiski pieejama ir arī likumprojekta anotācija, kurā tiek prasīts uzrādīt ietekmi uz valsts budžetu. "Līgumi par pakārtotajām saistībām ir ierobežotas pieejamības informācija," rakstīts anotācijas sadaļā "tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme". Par V. Kargina un V. Krasovicka procentienākumiem tiek saukti skaitļi, kas saklausīti Saeimā bez dokumentālām liecībām.

Terminoloģiskā jaunrade

Valdošās koalīcijas darbošanos V. Kargina un V. Krasovicka interesēs apliecina frāze, ka valsts saistības pret šiem kungiem esot nevis šādas tādas, bet "pakārtotas" un tieši tāpēc rūpīgi slēpjamas un vēl ilgu laiku punktuāli izpildāmas. Ar "pakārtoto" saistību raksturojumu tiek aizvietota pavisam cita versija par V. Kargina un V. Krasovicka nesatricināmajām īpašumtiesībām. Kad pagājušajā vasarā viņu procentieņēmumi tika apspriesti kādā Saeimas komisijā, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis deputātiem izskaidroja, "ka aizdevums noformēts kā ieguldījums bankas subordinētajā pamatkapitālā. Ja valsts to anulētu, tai arī nāktos šo naudu vai nu aizvietot ar savām iemaksām bankas pamatkapitālā, vai atgriezties pie bankas likvidācijas sakarā ar tās pamatkapitāla nepietiekamību." Neatkarīgā šos viņa vārdus atreferēja 16. jūlijā. V. Kargina un V. Krasovicka ieguldījums pamatkapitālā par "pakārtotu" aizdevumu tika pārsaukts tādēļ, lai slēptu faktu, ka valsts taču ir maksājusi un maksā viņiem reālu naudu no negatīva pamatkapitāla, ar kādu Parex banka pastāv vismaz kopš 2008. gada rudens. Bankas pamatkapitālu aizvieto valdības garantijas aizdot bankai jebkurā brīdī naudu jebkādā apmērā. Kamēr Parex pamatkapitāls nebija kļuvis par grāmatvedības fikciju, V. Kargins un V. Krasovickis no sava īpašuma nešķīrās.

Naudu aizvieto izziņa

Parex bankas pārskati rāda, ka 2007. gadu tā pabeigusi ar 217 miljonu latu pamatkapitālu, bet 2008. gadu – ar 77,5 miljonu pamatkapitālu. Šos skaitļus vajadzētu garantēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Tās vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis nespēja atbildēt Neatkarīgajai, kā bija iespējams uzrādīt 77,5 miljonus brīdī, kad banka vēl nebija atdevusi ne latu (ne eiro) no 500 miljonu eiro sindicētā kredīta ar jau nokavētu maksājuma termiņu. Kāpēc Latvijas valsts norēķinājās bankas vietā, ja bankai pašai būtu bijusi nauda? J. Brazovska galīgā atbilde bija tāda, ka bankas pamatkapitālu apliecinot nevis bankas spēja nokārtot savas saistības, bet gan bankas auditora izziņa. FKTK esot to saņēmusi un neko vairāk par Parex banku nezinot. Šī saruna notika publiski un varbūt rosināja FKTK un Finanšu ministriju uz terminoloģiskiem pārkārtojumiem Parex bankas darījumu slēpšanā.