Par padomju laika kara pilsētiņu Skrundā savulaik ir maksāta nomas maksa, kas, pārrēķinot uz visu Latvijas teritoriju, dotu mums 400 miljonus miljonu latu gadā. Šo prātam neaptveramo skaitli var padarīt saprotamāku ar norādēm, ka tas atbilst 10 000 Latvijas valsts gada budžetu vai attiecīgi 3000 Latvijas iekšzemes kopproduktu.
Tas gan bija sen – pagājušā gadsimta 90. gados, bet tā bija taisnība, jo Krievija par 40 ha zemes maksāja Latvijai piecus miljonus ASV dolāru gadā. Gandrīz tikpat pasakains solījums tika atkārtots pat šā gada sākumā – 40 ha zemes ar kādām 60 krietni sadrupušām ēkām uzradās pircējs, kurš apsolīja samaksāt pusotru miljonu latu, bet tā gan nebija taisnība – pircējs tā arī aizgāja nesamaksājis. Nupat viņš ir atkal atgriezies un reāli pārņēmis objektu, samaksājot par šādām tiesībām kopā 100 000 latu. Pircēja vēlme ir tāda, lai neviens viņa īpašumā kāju nespertu. Neatkarīgā svētdien pārliecinājās, ka šis rīkojums tiek stingri izpildīts.Par padomju laika kara pilsētiņu Skrundā savulaik ir maksāta nomas maksa, kas, pārrēķinot uz visu Latvijas teritoriju, dotu mums 400 miljonus miljonu latu gadā. Šo prātam neaptveramo skaitli var padarīt saprotamāku ar norādēm, ka tas atbilst 10 000 Latvijas valsts gada budžetu vai attiecīgi 3000 Latvijas iekšzemes kopproduktu. Tas gan bija sen – pagājušā gadsimta 90. gados, bet tā bija taisnība, jo Krievija par 40 ha zemes maksāja Latvijai piecus miljonus ASV dolāru gadā. Gandrīz tikpat pasakains solījums tika atkārtots pat šā gada sākumā – 40 ha zemes ar kādām 60 krietni sadrupušām ēkām uzradās pircējs, kurš apsolīja samaksāt pusotru miljonu latu, bet tā gan nebija taisnība – pircējs tā arī aizgāja nesamaksājis. Nupat viņš ir atkal atgriezies un reāli pārņēmis objektu, samaksājot par šādām tiesībām kopā 100 000 latu. Pircēja vēlme ir tāda, lai neviens viņa īpašumā kāju nespertu. Neatkarīgā svētdien pārliecinājās, ka šis rīkojums tiek stingri izpildīts.
Padomju laika kara pilsētiņas Skrundā izīrēšana Padomju Savienības mantiniecei Krievijai šķiet salīdzinoši veiksmīgākais saimnieciskais darījums, kas izdevies Latvijas valstij (valdībai) vismaz pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Parēķināsim un pārliecināsimies. Latvijas teritorija ir 64 500 kvadrātkilometru. Skrundas objekta platība tiek izteikta sīkākā mērvienībā – tas aizņem 40 hektāru. Lai salīdzinājums kļūtu uzskatāmāks, izteiksim Latvijas teritoriju 6,45 miljonos hektāru. Ja tos sareizina ar pieci (neaizmirstot, ka tie ir pieci miljoni) un izdala ar 40, tiek iegūti vairāk nekā 800 miljonu miljoni ASV dolāru jeb 400 miljonu miljoni latu. Šo prātam neaptveramo skaitli var padarīt saprotamāku ar salīdzinājumu, ka tas atbilst 10 000 Latvijas valsts gada budžetu vai attiecīgi trīs tūkstošiem Latvijas iekšzemes kopproduktu. Uz šāda fona nav vairs būtiski tas, kā iepriekš laika gaitā pieaudzis, bet pašlaik samazinās Latvijas IKP un valsts budžets un kā ir mainījies lata un ASV dolāra maiņas kurss.
Darīt vai nedarīt
Idille turpinājās no 1994. līdz 2000. gadam, kad Krievija no Skrundas aizvācās ātrāk, nekā iepriekš bija sarunāts. Latvija pārņēma objektu un izdevumus par tā apsargāšanu, kas desmit gadu ir centīgi veikta un nodrošinājusi to, ka Skrundas kara pilsētiņa acīm redzami atšķiras no citām pamestām ēkām - fabrikām, jaunbūvēm utt.
Skrundas objektam it kā tika nodrošināts pārdodamas preces izskats, bet nav gan saprotams, kas tā ir par preci. Citiem vārdiem sakot, nav saprotams, ko iesākt ar ēkām meža vidū 7 km no Skrundas. Ko tur darīt – dzīvot? Ja dzīvot, tad kā – vai dzīvot mierā un klusumā, vai arī trokšņot un zināt, ka neviens pret to neiebildīs? Vai kaut ko ražot – bet ko? Vai pārstrādāt naftu no turpat netālu atklātajām iegulām, par spīti tam, ka naftas ieguve Latvijā nokārtota komerciālā mērogā? Vai kaut ko šūt, kas varētu atbilst Latvijas vidējā iedzīvotāja kvalifikācijai? Vai audzēt cūkas un kašķēties ar apkārtējiem iedzīvotājiem, kurus kūts smaka tomēr sasniegs? Tādu variantu apspriešana pagaidām ir beigusies ne ar ko.
Cik maksā īpašnieka nosaukums
"Izskatījās, ka viņi paši kaut ko darīs," – tas pagaidām ir viss, ko spēj pateikt Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga pēc sarunām ar Skrundas militārās pilsētiņas izsoles uzvarētāja – SIA Iniciatīva Europa – valdes locekli Vadimu Hļebņikovu no Samaras. Par saviem biznesa plāniem V. Hļebņikovs bijis "nekonkrēts un samērā izvairīgs".
Privatizācijas aģentūra sniedza Neatkarīgajai atbildi uz jautājumu, cik tad kara pilsētiņas pircēji ir reāli samaksājuši par tiesībām uzvesties Skrundā kā pilsētiņas – lai arī tikai kara pilsētiņas – saimniekiem. Starp PA un Iniciatīva Europa ir noslēgts pirkuma līgums un parakstīts objekta nodošanas – pieņemšanas akts. Darījuma cena ir iegrāmatota 170 000 latu apmērā, bet darījuma gaita ir savādāka. Pircējs šobrīd ir samaksājis PA 48 000 latu, bet, pieticīgāk sakot, tā ir tikai izsoles drošības nauda, kas paliktu PA jebkurā gadījumā. Tagad tā tiek ieskaitīta darījuma cenā pret solījumu turpmākajos desmit gados nomaksāt atlikušos aptuveni 120 000 latu, t. i., maksāt 1000 latu mēnesī. Nelielu maksājumu daļu pircēji drīkstēs segt ar privatizācijas sertifikātiem, kuru nominālvērtība ir augstāka par tirgus cenu. Iepriekšējo notikumu gaita liek izturēties pret šādiem solījumiem ļoti piesardzīgi, bet vēl viens notikums runā pircējiem par labu. Viņi jau ir nomaksājuši 53 300 latu, sedzot PA izdevumus par objekta apsargāšanu no 2008. gada līdz šim laikam. Iepriekš par objekta uzturēšanu bija rūpējusies Valsts nekustā īpašuma aģentūra.
Uzziņas par uzņēmējiem
Skrundas kara pilsētiņas tagadējie īpašnieki ir tie paši, kas it kā nopirka objektu jau šā gada februārī par 1 551 966 latiem, tomēr pēc tam izvēlējās nevis samaksāt izsoles cenu, bet zaudēt iepriekš iemaksāto drošības naudu 11 000 latu apmērā. Gada sākumā izsolē uzvarēja Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje–Serviss. Vienā adresē ar to reģistrēts arī uzņēmums Aļeksejevskoje, kurā V. Hļebņikovs ir direktors. Abu Aļeksejevskoje firmu īpašnieki un amatpersonas ir pārstāvētas vēl citā firmu atzarā Iniciatīva, kas padara saprotamu Latvijā reģistrētā SIA Iniciatīva Europa nosaukumu un izcelsmi. Aļeksejevskoje it kā (atbilstoši informācijai, kas atrodama Krievijas komercinformācijas reģistros) nodarbojas ar cūku audzēšanu un Iniciatīva – ar zemes tirdzniecību, bet šie paši cilvēki piedaloties arī Rjazaņas aviouzņēmuma pārvaldīšanā.
Ziemas izsolē par Skrundas kara pilsētiņu vareni cīnījās Magomeds Gurbanovs no Azerbaidžānas, bet pēc tam, kad izsoles uzvarētāji no pirkuma atteicās, sekoja viņu piemēram un arī izvēlējās labāk zaudēt drošības naudu, nekā pārņemt objektu.
Pilsēta par dzīvokļa cenu
Skrundas kara pilsētiņa tika šā gada marta diskusijās par un pret uzturēšanās atļauju piešķiršanu katram ārzemniekam, kurš Latvijā iegādājies nekustamo īpašumu. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons tad jautāja, kāpēc neviens neuztraucas par veselas pilsētiņas pārdošanu ārzemniekiem, bet par pirkumiem viena dzīvokļa mērogā uztraucas. Rezultātā ārzemniekiem arī tika atļauts dzīvot gan savos Latvijas dzīvokļos, gan savās pilsētiņās. Dzīvokļu un pilsētu cenas, kā parādīja Skrundas objekta otrā izsole, Latvijā neatšķiras, tāpēc arī šo objektu pircējus nav taisnīgi šķirot.