Formāli viss izskatās lieliski – Latvijas vēstnieks Somijā Einars Semanis 4. augustā atvadījās no šīs valsts, saņemot Somijas Baltās rozes komandiera ordeni, bet 15. septembrī pieņēma Polijas armijas godasardzes sveicienu un vēstnieka amatu nākamajā valstī.
Vai šādai laipnību apmaiņai ir arī saturs un kā tas izpaužas ekonomisko attiecību nostiprināšanā?
– Ja uzņēmēji grib ieiet kādā tirgū, viņi kontaktējas ar vēstniecību, dodot savu piedāvājumu, kur skaidrā angļu valodā aprakstīti piedāvājamie produkti, – Neatkarīgajai stāstīja E. Semanis. –
Vēstniecība nodod šos piedāvājumus attiecīgās valsts vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kuri atzīmē to daļu no produktiem, kuriem viņi redz vietu tirgū, kas parasti ir pietiekami piesātināts. Visu pēc kārtas neņem nekur, bet par kaut ko interese rodas visur. Tad tiek organizēta misija, kurā uzņēmumu pārstāvji tiekas ar vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, bet šāda veida misija nenokrīt no gaisa. Somijā, piemēram, viss sākās jau pērnā gada aprīlī ar toreizējā premjers Godmaņa kunga vizīti.
Tas izklausās tik pašsaprotami, ka vairs nemaz nav saprotams, kāpēc pārtikas un citu preču eksports uz Somiju netika sākts jau pirms 10–15 gadiem.
– Caurmērā Latvijas ekonomika nav bijusi vērsta uz eksportu, jo nopelnīt iekšējā tirgū varēja vairāk un vieglāk. Uzņēmējiem nevar pārmest, ka viņi pelnīja tā, kā attiecīgajā brīdī varēja visvairāk nopelnīt. Un atsevišķas lielās kompānijas starptautiskajā tirgū iegāja bez vēstniecību palīdzības. Atbilde par eksporta pieticīgo apjomu neslēpjas ārzemnieku sazvērestībā pret Latviju, bet Latvijas ekonomikas orientācijā uz naudas pelnīšanu ar preču importu un nekustamo īpašumu attīstīšanu. Pirms 4–5 gadiem mūsu sarunai nebūtu jēgas, jo biznesmeņus tas neinteresētu.
Vai somu uzņēmējus interesē Latvija?
– Jā, Somija ir mums ļoti tuvu un Latvijā pārstāvēta ar 375 uzņēmumiem. Viņi ļoti labi pārzina šejienes situāciju, jo ir saistīti gan ar Latvijas uzņēmējiem un iestādēm, gan cits ar citu Latvijā: šeit ir viņu bankas un apdrošinātāji, kas apkalpo viņu lauksaimniecības, būvniecības un citus uzņēmumus. Tie ienākuši Latvijā uz palikšanu un domā ilgtermiņā. Tā nav tikai peļņa, bet plašākas intereses, kas iziet arī sociālajā sfērā un cilvēciskajā dimensijā.
Kā būtu iespējams sadarboties ar tālo Ķīnu?
– Ticamākais veids Ķīnas un Latvijas ekonomiskajai sadarbībai šķiet Latvijas ostu izmantošana Ķīnas preču izvadāšanai pa pasauli un, no otras puses, arī uz Ķīnu. Par to abu valstu valdības runā jau ilgus gadus.
Visai bezrezultatīvi runā.
– Vēstniecības strādā un būvē daudzus tiltus, bet tas nenozīmē, ka pār visiem šiem tiltiem ies apmierināti gājēji. Daudzi tilti paliks un tukši un aizmirsīsies. Bet diplomātija ir iespēju spēle, te paveras iespējas, bet vai šīs iespējas tiks izmantotas, atkarīgs no daudz kā.
Kā būvēsiet tiltu uz Poliju ar tās gandrīz 40 miljoniem iedzīvotāju?
– Latvijas un Polijas tirdzniecības apjoms ir liels, bet bilance Latvijai diemžēl negatīva. Tomēr Polija ir apmēram piektajā vietā eksporta starp Latvijas eksporta partneriem, un tas ir augsts rādītājs. Uz Poliju no Latvijas iet virzuļdzinēji, kompresordzinēji, kokmateriāli, dažas pārtikas preces, arī keramikas un stikla izstrādājumi.
Iet vai gāja līdz brīdim, kad Polija nocenoja savu zlotu?
– Šobrīd varu teikt tikai to, ka zlota kursa svārstības atstāj neapšaubāmi spēcīgu iespaidu uz eksporta un importa darījumiem. Tiklīdz būšu pārcēlies uz Poliju, manā dienaskārtībā iekļausies jautājums, ko šādā situācijā Latvijas valsts un uzņēmēji varētu darīt.
Tad runāsim par jūsu pieredzi Somijā, kas lieto eiro un izmanto Eiropas Centrālās bankas pakalpojumus eiro drukāšanā.
– Somi nodrošināja, lai krīzes situācijā kredīti būtu pieejami. Protams, tas prasīja valsts garantijas. Valsts izveidoja speciālas finanšu kompānijas, kas nodrošināja, ka ir pieejami šādi resursi, kaut gan darījumus apkalpo privātās bankas. Strauji pieauga valsts pasūtījumi. Braucu pa Somiju un redzu, kā nepārtraukti tiek paplašināti ceļi, tiek būvētas publiskās celtnes. Somu atbilde uz jautājumu, ko darīt ekonomiskās krīzes laikā, ir centieni konkurēt ļoti spēcīgā globālā tirgū. Produktam un pakalpojumam jābūt vēl augstākā līmenī, nekā tas jau ir.