Kā risināt enerģētikas krīzi? Eksperts iesaka samazināt nodokļus

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. 

Viņš pastāstīja, ka par šādu iespējamo augsto elektroenerģijas un fosilā kurināmā cenu kāpuma īslaicīgo risinājumu patlaban jau domā, piemēram, Apvienotā Karaliste un Spānija.

"Skaidrs, ka tirgus cenu ar politiskiem instrumentiem samazināt nevar. Nav receptes, ko iesākt šajā situācijā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir uz brīdi "atcelt Eiropas zaļo kursu" un, piemēram, īslaicīgi samazināt vides nodokļus, akcīzes nodokli, vai pievienotās vērtības nodokli," sacīja Āboltiņš.

Eksperts piebilda, ka arī šāds iespējamais risinājums varētu būt grūti īstenojams, jo to neatbalstītu Finanšu ministrija, īpaši laikā, kad jau ir sagatavots nākamā gada budžets. "Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp," teica Āboltiņš.

Vēl viens iespējamais risinājums būtu uz īsu periodu samazināt maksu par piešķirtajām CO2 kvotām, vai arī palielināt piešķīrumus.

Tāpat eksperts kā vienu no risinājumiem minēja īpašus atbalsta pasākumus atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, vai arī atbalsta pasākumus "nocelt no enerģētikas uzņēmumu pleciem" un pārnest tos uz vispārējo nodokļu sistēmu.

Āboltiņš atgādināja, ka straujais elektroenerģijas cenu kāpums vērojams visā pasaulē un tas nav saistīts ar kādiem politiskiem lēmumiem. Kāpumu radījusi sausā vasara, vēja trūkums, kā arī fosilā kurināmā cenu kāpums. Eksperts prognozēja, ka pat pie vislabvēlīgākajiem apstākļiem rudenī, cenu būtisks kritums tuvākajos trīs vai četros mēnešos ir maz ticams.

Biržas "Nord Pool" statistika liecina, ka augustā Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā biržas cena bija 87,32 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir divas reizes vairāk nekā pērn šajā periodā. Savukārt "Gaspool" biržā dabasgāzes cena šā gada augustā sasniedza 35,69 eiro par MWh, kas ir 6,6 reizes vairāk nekā šajā periodā 2020.gadā.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā TV3 uzsvēra, ka valdībai ir jāsagatavo piedāvājums mazāk turīgo aizsardzībai pret pašlaik vērojamo energoresursu cenu straujo kāpumu.

Premjers atgādināja, ka valdība vakar uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par elektrības un gāzes cenu kāpumu. Ziņojumā secināts, ka nav pazīmju, ka būtu energoresursu krīze, tomēr to cenas ceļas.

Kariņš atzīmēja, ka energoresursu cenas līdzīgi ceļas ražotājiem visās pasaulē, attiecīgi nav tā, ka uzņēmēji vienās valstīs nonāktu daudz labākā situācijā nekā uzņēmēji citās valstīs, taču cenu pieaugums ir izaicinājums mazāk turīgās mājsaimniecībās.

Šī iemelsa dēļ ministrijām ir uzdots divu mēnešu laikā sagatavot redzējumu, kā identificēt tos, kam nepieciešama palīdzība energoresursu cenu kāpuma dēļ, un kādu atbalstu viņiem sniegt, atzīmēja politiķis.

Kariņš pieļāva, ka šo jautājumu varētu risināt kopā ar nākamā gada budžetu, bet iespējams arī ātrāk, jau šogad paredzot atbalstam naudu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais