Eiropas Komisija prognozē, kad Latvijā varētu samazināties augstās energoresursu cenas

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi izraisa augstu inflāciju Latvijā, norādīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.

EK nākusi klajā ar 2022.gada Eiropas semestra jeb pusgada pavasara paketi dalībvalstīm, tai skaitā ar ziņojumu par Latviju un Latvijai adresētiem ieteikumiem. Nākamajās nedēļās konkrētām valstīm adresētie ieteikumi tiks apspriesti ES Padomes komitejās, un plānots, ka šī gada jūlijā tie tiks pieņemti Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).

Pēc ziņojumā paustā, paredzams, ka straujā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē patēriņa cenu inflācija 2022.gadā sasniegs 9,4%.

Lai gan paredzams, ka energoproduktu cenu pieaugums pasaulē 2023.gada pavasarī pierims, straujajam cenu pieaugumam rūpniecībā un celtniecībā ir sagaidāms domino efekts, kas prognozes periodā veicinās patēriņa cenu inflāciju.

Tāpat, lai gan gaidāms, ka Latvijas nodoms pārtraukt Krievijas gāzes importu no 2023.gada saglabās enerģijas cenas augstā līmenī ilgāk, paredzams, ka 2023.gada otrajā pusē tās mazināsies.

Tomēr līdz ar cenu pieaugumu citos segmentos paredzams, ka 2023.gadā inflācija būs vidēji 3,5%, teikts ziņojumā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais