Latvijas iedzīvotāju kontos atrodami 1,929 miljoni privatizācijas sertifikātu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Fizisko un juridisko personu kontos šogad jūnija sākumā bija 1,929 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem 91,6% pieder fiziskām personām, liecina SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

No fizisko un juridisko personu kontos esošajiem sertifikātiem 85 000 maija sākumā bija īpašuma kompensācijas sertifikāti.

Pēc "Possessor" informācijas, fizisko personu kontos 2022.gada jūnija sākumā bija 1,766 miljoni privatizācijas sertifikātu, tostarp 84 000 īpašuma kompensācijas sertifikātu, bet juridisko personu kontos bija 163 000 privatizācijas sertifikātu, tostarp 1000 īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Līdz 2022.gada 1.jūnijam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti kopumā 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, tostarp 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu, bet sertifikātu kontos ieskaitīti 110,76 miljoni privatizācijas sertifikātu, tostarp 7,61 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā līdz šim izmantots 107,551 miljons privatizācijas sertifikātu jeb 95,7% no piešķirto privatizācijas sertifikātu skaita. Tostarp 6,833 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir 85,3% no piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita.

Savukārt kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 850 000 privatizācijas sertifikātu, tostarp 680 000 īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam no 2007.gada 1.decembra 58 200 personu ir zaudējušas tiesības ieskaitīt sertifikātu kontā 1,62 miljonus privatizācijas sertifikātu, tostarp 400 000 īpašuma kompensācijas sertifikātu.

No sertifikātu kontiem kā samaksa par kontu apkalpošanu dzēsti 432 030 privatizācijas sertifikātu, tostarp 12 610 īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais