Minska maksājumus par eiroobligācijām sola veikt Baltkrievijas rubļos

© Ihar Leichonak/Scanpix/Leta

Baltkrievija savus maksājumus par eiroobligācijām veiks Baltkrievijas rubļos, jo ārvalstu valūtā Rietumvalstu noteikto sankciju dēļ savas parādsaistības izpildīt nevar.

Atbilstošu lēmumu pieņēmusi Baltkrievijas valdība un centrālā banka, informē valdības preses dienestā, skaidrojot, ka maksājumi vietējā valūtā tiks veikti, jo maksājumu aģenti un citi starptautiskās norēķinu un klīringa sistēmas dalībnieki nespēj garantēt, ka eiroobligāciju turētāji maksājumus saņems laikus un pilnā apmērā.

Kā nolēmušās Baltkrievijas varasiestādes, parādsaistības par ārējos finanšu tirgos esošajiem valsts vērtspapīriem tiks izpildītas Baltkrievijas rubļos pēc centrālās bankas maksājuma dienā noteikta kursa.

Paziņojumā norādīts, ka jau februārī atsevišķi eiroobligāciju turētāji nevarēja saņemt maksājumu norēķinu problēmu dēļ.

Aprīlī Baltkrievijas finanšu ministrs Jurijs Seļiversovs paziņoja, ka iespējami Rietumvalstu kreditoru paziņojumi par valsts tehnisko defoltu, ja tā nespētu veikt maksājumus, neuzskata par problēmu, jo Minska parādus varot samaksāt Baltkrievijas vai Krievijas rubļos, kā arī Ķīnas juaņās.

Iepriekš Baltkrievijas valdība nolēma, ka vietējā valūtā veiks maksājumus Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un Ziemeļu investīciju bankai.

Arī Baltkrievijas uzņēmumiem un bankām ārējā parāda saistības pret valstīm, kuras noteikušas Minskai sankcijas, ļauts izpildīt nacionālajā valūtā.

Pašlaik apgrozībā ir pieci Baltkrievijas eiroobligāciju laidieni par kopējo summu 3,25 miljardi ASV dolāru (trīs miljardi eiro). Iepriekšējo reizi Baltkrievija eiroobligācijas emitēja 2020.gada jūnijā, kad izlaida 500 miljonu ASV dolāru vērtas piecu gadu eiroobligācijas ar 6,125% likmi un desmit gadu eiroobligācijas ar likmi 6,375% 750 miljonu dolāru vērtībā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais