Baltijas valstu ārkārtīgi augsto inflāciju nosaka dārgā pārtika un energoresursi

© Neatkarīgā

Divtik augstāks elektrības tarifs nekā Zviedrijā nevar neietekmēt izmaksu līmeni, ar ko visas pasaules dārdzības apstākļos nākas saskarties Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm, kuras Eiropā saglabā līdera lomu patēriņa cenu pieauguma tempu ziņā. Patlaban vienīgā cerība ir, ka līdz šim straujais izmaksu pieaugums varētu būt vairāk absorbējies preču un pakalpojumu cenās nekā citur Eiropā un līdz ar to turpmāk mums inflācijas kāpums varētu būt lēnāks nekā citām valstīm.

Par to, ka šāda iespējamība pastāv, zināmā mērā vedina domāt Starptautiskā valūtas fonda prognozes, saskaņā ar kurām Latvijā un Igaunijā nākamā gada beigās patēriņa cenu pieaugums pret šā gada beigām varētu pārsniegt 3%, bet Lietuvā gada inflācija varētu būt 5% robežās. Tikmēr citviet Eiropā gada inflācijas rādītājs var būt pat pusotru vai divas reizes augstāks. Tomēr līdz šim brīdim vēl ir daudz laika, un tikmēr nākas sadzīvot ar jau esošajām negācijām, kuras mūsu mazāk turīgo iedzīvotāju makus tukšo daudz straujāk, nekā tas notiek daudz turīgākajiem rietumeiropiešiem.

Baltija cenu kāpuma līderos

Patlaban tieši Baltijas valstis ir tās, kur patēriņa cenu pieauguma temps ir visstraujākais. Šajā ziņā līdera lomu uzņemas Lietuva, kur gada inflācija oktobrī sasniedza 23,6%. Tad seko Igaunija ar 22,5% un Latvija ar 21,8%, liecina "Tradingeconomics.com" apkopotā informācija.

Labā ziņa ir tā, ka visās Baltijas valstīs inflācija sākusi samazināties. Igaunijā oktobris bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad patēriņa cenu indekss, rēķinot gada izteiksmē, piedzīvoja samazināšanos. Ziemeļu kaimiņvalstī inflācijas kritums patiešām ir jūtams, tai sarūkot no 24,8% augustā līdz jau minētajiem 22,5% divus mēnešus vēlāk. Tomēr līdzīgi kā abās pārējās kaimiņvalstīs tālākais būs atkarīgs no enerģijas cenu virzības, kas noteiks komunālo maksājumu apmēru. Tas Baltijā ir īpaši svarīgs, jo salīdzinājumā ar Rietumeiropu ienākumu līmenis ir zemāks, bet vienlaikus strauji sadārdzinājušies komunālie pakalpojumi veido aizvien augstāku īpatsvaru kopējos mājsaimniecību izdevumos. Taču attiecībā uz Igauniju “komunālajā inflācijā” jau viena mēneša ietvaros ir redzams pamatīgs kritums, tai sarūkot no 64,8% līdz 51,9%.

Tikmēr Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, strauji pieaug pārtikas produktu cenas. Septembrī gada inflācija pārtikas segmentā šajā valstī bija 24,4%, bet oktobrī jau 28,9%. Tādējādi Igaunija strauji iet mūsu valsts pēdās, kur pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir pieaugušas par 29,5%. Tomēr attiecībā uz pārtikas produktu sadārdzināšanos Latvija nav ES līderis. Šajā ziņā mūs pat diezgan pamanāmi apsteidz Lietuva. Tur salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri pārtikas produktu cenas vidēji pieaugušas par 33,7%, kas ir par 2,7 procentpunktiem vairāk nekā pārtikas gada inflācijas rādītājs septembrī. Tomēr kopumā gada inflācija oktobrī sarukusi līdz 23,6% salīdzinot ar 24,1% mēnesi iepriekš. To lielā mērā sekmējusi lēnāka gada inflācija mājokļu un komunālās saimniecības segmentā, sarūkot no 71,3% septembrī līdz 63,7% oktobrī.

Jo tuvāk Krievijai, jo sliktāk

Baltijas rādītāji uz kopējā Eiropas fona (ES oktobrī gada inflācija bija vidēji 11,5%, bet eirozonā 10,6%) izceļas īpaši, taču arī citām Austrumeiropas valstīm neklājas viegli. Baltijai cenu pieauguma tempu ziņā uz papēžiem strauji min Ungārija, kur gada inflācija oktobrī ir pieaugusi līdz 21,1%, kas ir par procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tas šajā valstī ir straujākais cenu pieaugums kopš 1996. gada septembra.

Ja atskatāmies laika nogriežņos, tad inflācijas tempu ziņā Eiropu var sadalīt Austrumeiropas valstīs, kur inflācija ir lielākā kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad nācās sadzīvot ar komandekonomikas sabrukuma sekām, un Rietumeiropā, kur cenu līmeņi ir augstākie kopš astoņdesmito gadu sākuma dzīves dārdzības pieauguma. Ja atgriežamies konkrēti pie Ungārijas, tad pārtikas cenu pieauguma tempā (40% vērta izaugsme gada laikā) tā ievērojami apsteidz pat Lietuvu, kas gan varētu šķist visai dīvaini, ja mēdz teikt, ka Ungārija ir zeme, “kurā mēdz zaļot pat iesprausts slotas kāts”. Tāpat Ungārijā strauji aug maksājumi par gāzi un citiem enerģētiskajiem resursiem, šim segmentam gada laikā sadārdzinoties par 64,4%. Ielūkojoties Ungārijas inflācijas datos, zināmu neizpratni var radīt šīs valsts līdera Viktora Orbāna draudzība ar Vladimiru Putinu, no kuras valstij nekāda praktiska jēga nav redzama. Drīzāk gan aizvien vairāk sevi piesaka aizvien izteiktākas tautsaimniecības problēmas, jo ekonomiskās attīstības ziņā Ungārija nav no tiem Eiropas “spicākajiem zīmuļiem”. Neesot izaugsmei, bet cenām būtiski augot, ir pamats domāt, ka iedzīvotāju neapmierinātība ar pašreizējo valsts kursu pieaugs.

Inflācijas ziņā Ungārija Eiropā izceļas līdzīgi kā Baltijas valstis, taču vienlaikus jāteic, ka arī citur Austrumeiropā samērā augsta inflācija ir norma un atkarībā no valsts sasniedz lielākus vai mazākus padsmitus procentu, rēķinot gada izteiksmē. Iemesls ir jau iepriekš minētais, proti, salīdzinot ar Rietumeiropu, zemāki iedzīvotāju ienākumi, kas lielāku daļu naudas liek atvēlēt ikdienā nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem nekā augstākas labklājības valstīs. Turklāt arī Krievijas ietekmei enerģētiskajā sektorā var izrādīties liela nozīme, un to redzam pat vienas valsts, piemēram, Latvijas, ietvaros, kur gāzes sadārdzinājuma dēļ lielākā pilsēta Latgalē pagājušajā ziemā gandrīz nonāca enerģētiskajā krīzē.

Ietekme arī Vācijā

Vienlaikus ir redzams, ka arī attīstītajās Eiropas valstīs Krievijas ietekme enerģijas sektorā ir tik liela, ka spēj jūtami ietekmēt arī inflācijas rādītājus. Piemēram, Vācijā izmaksas par enerģiju oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada desmito mēnesi ir pieaugušas par 43%. To zināmā mērā var saistīt ar iepriekšējo valdību īstenoto “zaļās gaismas” politiku Krievijas gāzei. Tāpat Vācijā ir salīdzinoši augsta inflācija pārtikas produktiem, to cenām salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri pieaugot vidēji par 20,3%.

Ja runājam par enerģētisko resursu radītajām izmaksām un to ietekmi uz valsts kopējiem inflācijas rādītājiem, tad jānorāda uz Franciju. Tur gada inflācijas rādītājs oktobrī sasniedza tikai 6,2%, un zemākas inflācijas iemesls var būt tieši saistīts ar izmaksām par enerģētiskajiem resursiem. Francijā šajā segmentā oktobrī cenas, rēķinot gada izteiksmē, ir pieaugušas par 19,1%, tātad vairāk nekā divas reizēs lēnāk nekā Vācijā. To lielā mērā var saistīt ar vietējās atomenerģijas saglabāšanu, tādējādi nodrošinot iespēju tikt arī pie lētākiem enerģijas resursiem, kas savukārt ļauj lēnāk augt kopējam izmaksu līmenim valstī.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais