Darba ņēmēji: Krīze pasliktina situāciju darba drošības jomā

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (European Agency for Safety and Health at Work; EU-OSHA) nesen publicēja visā Eiropā veiktas aptaujas rezultātus par darba drošību un veselības aizsardzību. Iegūtie rezultāti liecina - Eiropas iedzīvotāju vidū ir plaši izplatītas bažas par to, ka šā brīža ekonomiskā krīze varētu nelabvēlīgi ietekmēt darba drošību un veselības aizsardzību, pakļaujot riskam pēdējos piecos gados panāktos uzlabojumus.

Daudzi eiropieši uzskata, ka ir labi informēti par darba drošību un veselības aizsardzību, un atzīst to par nozīmīgu faktoru jauna darba izvēlē.

Saskaņā ar aptaujas datiem seši no desmit eiropiešiem paredz, ka pasaules ekonomikas lejupslīde pasliktinās darba apstākļus, jo īpaši attiecībā uz veselības aizsardzību un darba drošību. Lielākā daļa respondentu (75%) visās dalībvalstīs uzskata, ka veselības traucējumus vismaz daļēji izraisa darbs, ko cilvēki veic.

Iepriecinošs jaunums ir fakts, ka cilvēki daudzās dalībvalstīs (jo īpaši ES-15 dalībvalstīs) uzskata, ka ir labi informēti par risku, kāds iespējams darbavietā, un 57% respondentu uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā veselības aizsardzība un darba drošība ir uzlabojusies.

Aptaujas rezultāti parāda arī cilvēku atšķirīgo attieksmi pret DDVA atkarībā no dzimuma. Aptaujātie vīrieši par nozīmīgākajiem faktoriem jauna darba piedāvājuma pieņemšanai uzskatīja atalgojumu (61%) un darba drošību (55 %), salīdzinot ar mazāku procentuālo skaitu aptaujāto sieviešu (attiecīgi 53 % un 51 %). Turpretim sievietes (26%) lielāku nozīmi nekā vīrieši (19%) piešķir darba dienas ilgumam.

Turklāt vairāk aptaujāto vīriešu (62 %) nekā sieviešu (tikai 52 %) uzskata, ka veselības aizsardzības un darba drošības apstākļi pēdējo gadu laikā ir uzlabojušies, vīrieši (71 %) arī jūtas labāk informēti par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem nekā sievietes (61 %).

Jukka Takala norāda: "Patiesībā sievietes drošība darbavietā un viņas veselībai radītais risks netiek pietiekami novērtēts, un attieksme pret to ir nevērīga. Daži jauni izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas, ir nespēja apvienot darbu un ģimenes dzīvi, ''dubultā maiņa'', kas joprojām proporcionāli vairāk skar sievietes, un fakts, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta nelaimes gadījumiem darbā, nevis arodveselībai (līdz ar to vairāk uzmanības pievērš nozarēm un profesijām, kurās dominē vīrieši). Ir svarīgi īstenot "dzimumam specifisku" pieeju veselības aizsardzības un darba drošības jautājumā. EU-OSHA turpinās strādāt ar šo jautājumu, lai nodrošinātu labāku izpratni Eiropas Savienības uzņēmējdarbības vidē."

EU-OSHA ir bijusi liela nozīme darba drošības un veselības aizsardzības procesu veicināšanā Eiropā jau vairāk nekā desmit gadu, un tā turpinās īstenot proaktīvo pieeju darba apstākļu uzlabošanai. Aģentūras īstenotā kampaņa "Veselībai nekaitīgas darbavietas", kā arī Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā no 19. līdz 23. oktobrim ir pasaulē lielākā informatīvā kampaņa par DDVA jautājumiem, kas aptver tūkstošiem organizāciju un darba ņēmēju visā Eiropā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka arī Latvijā situācija darba drošības jomā nav viennozīmīgi pozitīvi vērtējama. Lielākā daļa aptaujāto (41%) uzskata, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā situācija darba drošības un veselības aizsardzības jomā ir pasliktinājusies, turklāt 10% ir secinājuši, ka tā ir ļoti pasliktinājusies, bet tikai 29% respondentu uzskata, ka tā ir uzlabojusies.

Iespējams, ka cēlonis šādam respondentu viedoklim ir ekonomiskās krīzes ietekme. Arī nākotnē respondenti neraugās cerīgi. Uz jautājumu, cik lielā mērā jūs domājat, ka ekonomikas krīzes dēļ situācija darba drošības un veselības aizsardzības jomā Latvijā varētu mainīties, 67% ir atbildējuši, ka, viņuprāt, situācija tikai pasliktināsies (no tiem 23% uzskata, ka situācija pasliktināsies ievērojami, bet 44% domā, ka situācija pasliktināsies lielā mērā). Tikai 4% respondentu uzskata, ka situācija darba drošības jomā mūsu valstī nepasliktināsies, bet 18% uzskata, ka situācija drīzāk pasliktināties, nekā uzlabosies.

Taču pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijas darba ņēmēji tomēr uzskata, ka ir vismaz daļēji informēti par savas darba vietas riskiem. Visvairāk respondentu (37%) domā, ka viņi ir diezgan labi informēti par drošības un veselības riskiem darbavietā, 15% norāda, ka ir ļoti labi informēti, bet 24% sevi uzskata par nepietiekami informētiem. Taču tikai 8% domā, ka vispār nav informēti par savā darbavietā esošajiem riskiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais