Par spīti aizliegumam, lombardu bizness plaukst arī naktīs

© Andrejs Strokins, f64

Valdības noteikumi par lombardu licenzēšanu izgāzušies – liecina raidījuma “Nekā Personīga”, TV3, eksperiments. Nakts laikā, kad lombardiem strādāt aizliegts, raidījuma žurnālistam vairākās vietās Rīgā izdevās atrast uzpircējus velosipēdam bez dokumentiem.

Pirms pusgada valdība pieņēma noteikumus, kas nosaka: lombardu licenze maksā 50 tūkstošu latu un naktī strādāt nevar. No 246 lombardiem licenzes izņēmuši tikai piektā daļa. Taču lombardi nebūt nav pazuduši un to skaits nav samazinājies, ziņo “Nekā Personīga”.

Desmitiem bijušo lombardu nomainījuši nosaukumu pret komisijas veikaliem, dārglietu uzglabāšanas vietām vai dārglietu tīrītavām, apejot likumu un turpinot strādāt cauru diennakti.

“Nekā Personīga” savā eksperimentā secināja, ka lombardos jeb tagad par komisijas veikaliem pārdēvētajos uzpirkšanas punktos, var nopirkt visu – dārglietas, zeltu, urbjus, kažokus un pat ledusskapi. Vislielākā aprite ir nezināmas izcelsmes tālruņiem bez dokumentiem. Var secināt, ka valdības nodomi sakārtot lombardu biznesu izgāzušies un zagļiem vēl aizvien ir laba iespēja nozagto mantu naktī nodot pārdošanai.

Neapmierināts ar notiekošo ir SIA “Rīgas pašvaldības lombards” valdes priekšsēdētājs Jānis Semeņako. Pēc viņa domām negodīgi ir arī tas, ka viens īpašnieks samaksā licenzes maksu 50 tūkstošus par vienu lombardu. Bet, piemēram, lombardu tīkls Lombards.24.lv to pašu summu par 62 lombardiem.

Ekonomikas ministrija, kura ir autore lombardu licenzēšanas noteikumiem, atzīst savu kļūdu. Viņi plāno ieviest licenzes arī dārgmetāla uzpirkšanai un vērsties pret komisijas veikalu darbu nakts laikā.

Nepieciešamās likuma izmaiņas top pārāk lēni un līdz ar to situācija lombardu jomā vēl aizvien ir nesakārtota. Pēc Rīgas Domes kārtības komitejas vadītāja domām lombardu skaits Latvijā būtu ievērojami jāsamazina. Jo, piemēram, Francijā tādu ir 40, Beļģijā 30, bet lielajā Spānijā oficiāli vien 12 lombardi.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais