Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar peļņu 331 miljona eiro apmērā, kas ir par 17,3% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
TV "XTV" raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" juriste, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas biedre Guntra Vīksna skaidro likuma izmaiņas, kas būtiski ietekmēs lielu daļu parādnieku.
Ja visā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem algu nedrīkstēs paaugstināt vairāk par 2,6%, tad tam jāattiecas arī uz deputātiem - bet to nevar uzskatīt par algu iesaldēšanu pilnībā, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" uzsvēris Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Indexo bankas” (Indexo) darbības uzsākšanas pasākumam par godu izdekorētas skatuves izteica pārmetumus Latvijā šobrīd strādājošajām komercbankām un pieņēma Indexo valdes priekšsēdētāja Valda Sikšņa apliecinājumus, ka jaunā banka visu darīšot pa jaunam.
Pēdējā gada laikā 27,3% Latvijas iedzīvotāju aizņēmušies naudu no ģimenes locekļiem, 25% no finanšu institūcijām, savukārt vīrieši savas zināšanas par finanšu produktiem un pakalpojumiem vērtē ievērojami augstāk nekā sievietes. Tas noskaidrots “IPF Digital” grupas pētījumā “Financial well being”.
Turpmāk algu kāpums Latvijā bremzēsies, jo ienākumi nevar ilgstoši augt straujāk kā tautsaimniecībā pievienotā vērtība, aģentūrai LETA atzina banku ekonomisti, komentējot trešdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus darba samaksas izmaiņām otrajā ceturksnī.
Lemjot par algu celšanas ierobežošanu publiskajā sektorā, politiķiem ir jābūt solidāriem, šādu pozīciju aģentūrai LETA pauda "Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju vadība.
2024.gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9%.
Trešdien darbu sākusī "Indexo banka" par konta atlikumu klientiem maksās 1,5% gadā, darbības sākšanas pasākumā sacīja "Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.
Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, trešdien "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
“Pēdējā laikā graudu cenas vairs nesvārstās loģiski – to vairāk ietekmē politiskie procesi, dažādu valstu vai organizāciju lēmumi,” intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Starptautiskie finanšu spekulanti pārvērš Latvijas valsts iemaksātos miljardus eiro par pensiju otrā līmeņa pensiju 5,55 eiro mēnesī lielākajai grupai no tiem cilvēkiem, kuri tagad dodas pensijā.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu kompensēs 2500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par katru vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu, otrdien nolēma valdība.
Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ Finanšu ministrija (FM) nav atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu palielināt sociālās stipendijas "Studētgods" apmēru no 175 uz 200 eiro, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
Latvijā būvniecības izmaksas šogad jūlijā pieauga vidēji par 2,3% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valdība otrdien atbalstīja 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
Ir plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām", kas otrdien, 27. augustā, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 10,492 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,902 miljardi eiro, tādējādi veidojot 590 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 88 miljonu eiro pārpalikumu pērn pirmajos septiņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldībā.