Ekonomika

Šodien, 2024.gada 24.janvārī, Ekonomisko lietu tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru pasludināja Baltic International Bank SE, reģ. nr.40003127883, maksātnespējas procesu un par maksātnespējas procesa administratori apstiprināja Lindu Sniegu-Svilāni.

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2,2% līdz 2%, bet IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam saglabāta 2,7% apmērā, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Francijas datu aizsardzības aģentūra CNIL otrdien paziņoja, ka ASV interneta tirdzniecības milža "Amazon" Francijas noliktavu struktūrvienībai "Amazon France Logistique" piemērojusi 32 miljonu eiro naudassodu par "pārlieku agresīvu" darbinieku novērošanas sistēmu.

Latvijas nacionālā aviokompānijā "airBaltic" patlaban piedāvā 90 stjuartu vakances, tostarp 70 ir pieejamas Rīgā un 20 Tallinā, aģentūru LETA informēja aviokompānijas pārstāvji.

Pērn Latvijā lielākais darījums ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežiem bija par 5,098 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Pagājušajā gadā sankciju žogā aizķērušies 9,4 miljoni tonnu jeb 19,6% no tā kravu daudzuma, kāds līdz Latvijas ostām vēl tika 2022. gadā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" savos regulārajos reisos pērn pārvadāja ap 4,5 miljoniem pasažieru, intervijā aģentūrai LETA pavēstīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss. Savukārt šogad tiek prognozēti vairāk nekā pieci miljoni pasažieru, kas nozīmē, ka šogad aviokompānija pārsniegs 2019.gada rādītājus, kas bija pēdējais darbības gads pirms pandēmijas.

Latvijas valdība aicina uzņēmumus pēc iespējas ātrāk izbeigt Krievijas naftas gāzes importu un jau laikus pielāgoties gaidāmajām prasībām, šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Atbilstoši Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas uzdevumam Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir iesniegusi Finanšu ministrijā (FM) 2024.gada budžeta projektu. FM vērtē saņemtos dokumentus, kurus plānots izskatīt komisijas sēdē trešdien, 24.janvārī. Komisijas sēdē piedalīsies finanšu ministrs Arvils Ašeradens un ir uzaicināti arī pašvaldības pārstāvji, informē Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Rēzeknes dome šodien ārkārtas sēdē nolēma atbalstīt līdzekļu piešķiršanu visiem ārkārtas sēdē skatītajiem brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, līdz ar to pašvaldības budžeta sabalansēšanai būs nepieciešams veikt strukturālas reformas.

Koalīcijas partijas ir pozitīvi novērtējušas finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) piedāvājumu veikt reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Latvija bija viena no astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaudzis vispārējās valdības parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.

Latvijā nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā šādu nostāju pauž Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Pērn pirktākās preces "220.lv" internetveikalā bijušas rotaļlietas, mājsaimniecības preces un mazā sadzīves tehnika, liecina uzņēmuma apkopotā informācija.

Saeimas deputātu delegācijas Aināra Šlesera (LPV) vadībā brauciens uz Ķīnu, ko pilnībā apmaksā šī valsts, notiekot, lai atvērtu durvis Latvijas uzņēmējiem – tā apgalvo Šlesera partijas biedri. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka daļa no uzņēmējiem, kas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras delegācijas sastāvā devušies uz Ķīnu vienlaikus ar politiķiem, ir cieši saistīti ar Šleseru ģimenes biznesu. Turklāt vizīte netika akceptēta Saeimā un saskaņota ar Ārlietu ministriju, tāpēc rodas jautājums, vai ceļojums, kura ietvaros deputāti dodas arī uz tropisko Hainaņas salu, nav uzskatāms par neatļautu dāvanu no Ķīnas valdības.

Lai gan statistika par decembri vēl nav pieejama, jau tagad skaidrs, ka Latvijas imports no Krievijas pērn pārsniedzis pusmiljardu eiro. Lielākā sadaļa ir nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze. Kā ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”, naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Turklāt importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi.

Eiropas Savienība sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Kā vēsta ārvalstu mediji - to būtu jāapstiprina uz Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Bet visticamāk sankcijas pret Krievijas asiņainajiem graudiem šajā sarakstā nebūs. Pagājušā pēdējos mēnešos soctīklos par graudu vešanu caur Latviju aizsākās publiskas diskusijas. Tās nonāca pat līdz Rīgas pilij, Valdībai un Saeimai. Bet risinājuma kā to ierobežot - joprojām nav, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"

Atklātībā nākusi informācija, ka Krievijai pēc pilna mēroga kara sākšana Ukrainā, bijis plāns panākt, ka Vācijā notiek masveida elektroenerģijas atslēgumi, lai radītu iedzīvotājos bailes par lielu enerģētisko krīzi. Krievijas režīms aizvien var ietekmēt enerģētikas sviras arī mūsu valstī, jo Baltijas valstis kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl vismaz gadu darbosies vienā elektroapgādes lokā jeb Brell. Janvāra sākumā bija iespēja šādām manipulācijām, jo negaidīti aukstā ziema mūsu reģionā radīja lielu elektrības deficītu. Arī Latvijas enerģijas milzis “Latvenergo” nespēja nodrošināt pilna apmēra enerģijas ražošanu, jo tai brīdī ilgstošā remontā atradās lielā spēkstacija TEC 2 , vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Finanšu ministriju plāno līdz 2024.gada 30.jūnijam izstrādāt dzelzceļa "Rail Baltica" projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modeli un likumdošanas ietvaru, tostarp definējot līdz 2030.gadam īstenojamā projekta apjomu un nepieciešamo finansējumu Latvijā, kā arī pēc 2030.gada īstenojamo aktivitāšu plānu, liecina valdības rīcības plāns.