Kopš jūlija paziņojuma par eiro ieviešanu Latvijā iedzīvotāju vidū turpina stabili augt atbalsts eiro ieviešanai - šogad novembrī 45% Latvijas iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā jūlijā un par četriem procentpunktiem vairāk nekā bija oktobrī.
Šāds datus atklāj pētījumu kompānijas TNS šā gada novembrī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.
Šā gada novembrī pret pāreju uz eiro Latvijā pozitīvi noskaņoti kopumā bija 45% iedzīvotāju, to skaitā 41% iedzīvotāju bija "drīzāk pozitīva" un 4% - "ļoti pozitīva" attieksme. Pozitīvā attieksme pret pāreju uz eiro biežāk raksturīga jauniešiem 15-24 gadu vecumā, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 300 latiem uz cilvēku ģimenē), uzņēmumu vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un vadošajiem speciālistiem.
Tai pašā laikā negatīva attieksme pret eiro ieviešanu bija 52% iedzīvotāju, to skaitā 33% bija "drīzāk negatīva" un 19% - "ļoti negatīva" attieksme. Negatīvi noskaņoti pret pāreju uz eiro biežāk ir cilvēki 65-74 gadu vecumā, iedzīvotāji ar pamata izglītību, ar zemiem ienākumiem (līdz 150 latiem uz cilvēku ģimenē), attiecīgi biežāk tie ir pensionāri un bezdarbnieki, kā arī Latgales iedzīvotāji.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule paziņojumā medijiem norāda, ka kopš jūlija novērotais eiro ieviešanas atbalsta pieaugums par astoņiem procentpunktiem ir uzskatāms par būtisku uzlabojumu sabiedriskajā domā. Arī pēdējā mēneša laikā novērotais attieksmes uzlabojums ir būtisks, turklāt attieksmes uzlabošanās tendences ir novērojamas arī tādās pret eiro ieviešanu kritiskās grupās kā gados vecāki cilvēki 65-74 gadu vecumā un iedzīvotāji ar pamata izglītību.
Vienlaikus ar attieksmes uzlabošanos pieaug arī iedzīvotāju informētība par pareizo lata maiņas kursu pret eiro. Ja šā gada septembrī caurmērā trešdaļa iedzīvotāju (35%) spēja bez priekšā teikšanas paši nosaukt pareizo maiņas kursu, tad novembrī jau vairāk nekā puse iedzīvotāju (54%) varēja bez uzvedināšanas nosaukt šo kursu. Kopumā labāk informēti bija Rīgā dzīvojošie, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, ar augstākiem ienākumiem, kā arī uzņēmumu vadītāji, vadošie darbinieki un speciālisti.
"Tendenci pieaugt eiro atbalstītāju un par eiro maiņas kursu labi informēto Latvijas iedzīvotāju īpatsvaram var skaidrot ar plaši izvērsto komunikāciju masu medijos - cilvēki, kam tas ir aktuāli, to ir uztvēruši. Tomēr ir vēl nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju, kam šiem jautājumiem arī būtu bijis jābūt aktuāliem, taču viņus šī informācijas plūsma vai nu nav sasniegusi, vai viņi to nav sapratuši. Visdrīzāk, ka pēdējā laikā uz mājsaimniecībām izsūtītie individuālie informatīvie sūtījumi par eiro ieviešanu veicinās arī šo iedzīvotāju iesaisti eiro ieviešanas procesā," prognozē Pudule.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu kompānija TNS veica laikā no 6. līdz 20.novembrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1012 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu Latvijas iedzīvotāju viedokļus.