Citadele grib kļūt publiska
Pārdesmit interesentiem pārdotā banka Citadele gatava laist savas akcijas publiskajā piedāvājumā un tālāk Rīgas Fondu biržā.
Pagājušās nedēļas beigās banka informēja par nodomu izlaist akcijas un pārdot tās. Latvijas sabiedrībai nākas atsvaidzināt atmiņu par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šīs procedūras starptautiski pieņemto apzīmējumu IPO (Initial Public Offering – angļu valodā).
Citadeles piedāvājums varētu atkal piesaistīt akciju tirgum gan tos, kuri tur reiz jau nopelnījuši, gan tos, kuri gribētu revanšēties, ja viņi 20 gadu laikā ir sapratuši, ko kādreiz izdarīja nepareizi. Tagad jau ir aizmirsts Latvijas Republikas atjaunotāju ambiciozais nodoms padarīt praktiski visus valsts iedzīvotājus par vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri saņēma starta kapitālu – privatizācijas sertifikātus un privatizējamo valsts uzņēmumu akcijas, ar kurām tirgoties Rīgas Fondu biržā. Tās diemžēl izrādījās veltas cerības, ka cilvēki ar visdažādākajām profesijām, sociālajām iemaņām un statusu prastu būt vienlīdz veikli akciju tirgū. Vieniem pietika ieinteresētības, neatlaidības un veiksmes, lai biržā patiešām nopelnītu, bet citiem šis pasākums un ar visu biržu kā akciju tirdzniecības juridisko jumtu palicis prātā (vai arī izspiests no atmiņas, lai nebūtu jāpārcilā nepatīkamas lietas) kā kārtējā blēdība, ar kādām tika dalīts valsts īpašums.
Rīgas Fondu biržas tagadējais oficiālais nosaukums ir Nasdaq Riga. Nu jau regulārās izkārtņu maiņas un vienreiz arī pārcelšanās uz citu ēku, lai arī paliekot turpat Vecrīgā, parāda biržas pielāgošanos faktiskajām vajadzībām, kādas ir vērtspapīru apritei Latvijā. Savas fondu biržas ieviešana tūlīt pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir liecība par cerībām uz daudz straujāku ekonomisko izaugsmi, nekā to ir izdevies sasniegt. Vērtspapīru tirgus sarukšana zem apjoma, kādu tam kādreiz piešķīra valsts, pat hipertrofētā veidā parāda nebūšanas valsts izaugsmē, tiesiskās vides uzturēšanā utt. Piemēram, Latvijas Unibankas pazušana no biržas ir sekas tam, ka pazuda taču arī pati Unibanka, kļūstot par zviedriem pilnīgi piederošo SEB banku. Vērtspapīru tirdzniecības apjoms Rīgā ir pārdzīvojis lejupejošu spirāli, kurā tirdzniecības apsīkums atbaida tirgus dalībniekus – akciju pircējus un pārdevējus, bet dalībnieku izstāšanās no tirgus nosaka tirdzniecības apsīkumu. Tomēr juridiski birža ir visu laiku pastāvējusi un tehniski darbojusies dienu pēc dienas kā uzmundrinājums Latvijas iedzīvotājiem, jo pasaulē taču ir daudz valstu un pilsētu ar daudz lielāku ekonomikas apjomu nekā Rīga, bet savu fondu biržu tur nemaz nav.
Citadeles iniciatīva apliecina, cik tas ir labi, ka Latvijā ir birža, bez kuras Latvijas iedzīvotāju pieeja Citadeles akcijām būtu apgrūtināta. Citadeles plānos ir pārdot akcijas par 115 miljoniem eiro, kuri, visticamāk, sākotnēji nenāks no Latvijas. IPO vēršas pie lielajiem investoriem, kurus varētu piesaistīt arī ar cerībām pārdot akcijas biržā dārgāk, nekā viņi tās nopirkuši. Akciju kārotājiem Rīgā būs jārēķinās ar to pašu akciju tirdzniecību arī Londonas Fondu biržā, kur Citadeles akcijas pārstāvēs globālo noguldījumu sertifikāti GDR (Global Depository Receipt – angļu valodā).
Par biržu kā lielas naudas aprites vietu paralēli ar Citadeli signalizē notikumi ar Ventspils naftas akcijām.
Pagaidām par saviem nodomiem akciju piedāvājumā Citadele informē visai skopi, jo šie nodomi vēl jāsaskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tur Neatkarīgajai apstiprināja, ka Citadeles iesniegums par akciju emisijas prospekta reģistrāciju datēts 14. oktobrī. Ja neradīsies neparedzēti šķērši, tad komisijai lēmums par atļauju akciju izplatīšanai jāpieņem 20 darba dienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas dienas. Jāpaskaidro, ka akciju emisijas prospekts ir ļoti apjomīgs dokumentu krājums.