Dzīve spiež statistiķus laboties
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantojusi gadījumu, lai kaut daļēji labotu savas kļūdas rūpniecības apjoma datos.
CSP publicējusi rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņu septembra rādītājus: –0,7% pret šā gada augustu un +2% pret pagājušā gada septembri. Šādi cipari iekļaujas rūpniecības datu rindā, kas nemainīgā izskatā velkas kopš 2012. gada janvāra. Tātad katru mēnesi pieaugums vai samazinājums par dažām procentu desmitdaļām pret iepriekšējo un par dažiem procentiem pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Šis gads no iepriekšējiem atšķiras nevis rūpniecībā, bet CSP izdarībās droši vien pēc viņu darba devēju, t. i., pēc valdības pasūtījuma. Šā gada 7. maijā Neatkarīgajai nācās publiski jautāt: «Kas noticis tieši šā gada martā? (..) kas noticis tāds, ko pamanījuši statistiķi, bet palaiduši garām visi citi? Pēc rūpniecības pieauguma par desmito daļu viena mēneša laikā būtu jājautā, vai mēs jau nedzīvojam kādā citā valstī. Tādu jautājumu nebija, jo reālajā dzīvē rūpniecības uzrāviens nekādā veidā neizpaudās.» Pirms publikācijas bija daudzi jautājumi CSP, kuras darbinieki neko sakarīgu par saviem datiem pateikt nespēja.
Pēc tam CSP vēl dažus mēnešus turpināja zīmēt rūpniecības rādītāju līkni šā gada martā it kā sasniegtajā līmenī ar apmēram +10% pret iepriekšējo gadu caurmēra rādītājiem, bet tagad šī līkne pazemināta līdz +2%, kas ietilpst šā rādītāja parasto svārstību apgabalā un jautājumus neizraisa.
Līknes pazemināšana no pašu statistiķu vai valdības izfantazētā līmeņa līdz reālajam līmenim notiek divos veidos. Pirmais veids ir kārtējā paziņojumā par rūpniecības apjomu atzīt tā pazemināšanos pret iepriekšējo mēnesi, kas pazemina arī kopējo datu līknes līmeni. Tā tas sākās ar maija datiem un atkārtojas arī ar septembra datiem, bet šādu sarukumu summa neatbilst kritumam no +10 līdz +2. Neatbilstību izlīdzina otrais CSP piekoptais veids savu kļūdu labošanā. Proti, CSP ar atpakaļejošu datumu koriģē savas datu bāzes. Tādējādi CSP datu bāzē galu galā parādās īstenībai varbūt vismaz kaut cik atbilstoši skaitļi, bet avīžu publikācijās un citās datu bāzēs, kuru saturu nemēdz vai nemaz nav iespējams mainīt, ar vai bez atsauces uz CSP paliek pavisam citi skaitļi, kuru esamība izbrīna jebkuru, kas ielūkojas CSP aktuālajā datu bāzē.
CSP datu grozīšanai ir ļoti grūti izsekot. Šā gada rūpniecības datu grozīšanu pamanījušais DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš par to ironizē, ka «rūpniecības pagātne izrādās neprognozējamāka par nākotni». Komentārā par CSP jaunāko rūpniecības datu laidienu viņš raksta, ka «septembris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija drīzāk labvēlīgs, izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos pret augustu pieauga par 0,2%. Taču gada griezumā šis ir mazākais apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, un šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ievērojami pārskatīts uz leju vērtējums par nozares attīstību jūlijā un augustā».