Latvijas rūpniecības apjoma pieaugums šā gada janvārī pret 2015. gada janvāri neaizsedz problēmas rūpniecībā un visā Latvijas ekonomikā.
No vienas puses, tas, protams, labi, ka vismaz Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas darbinieki kaut cik iedziļinājušies Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajos datos par Latvijas rūpniecību 2016. gada janvārī. Lai gan par rūpniecības kopējā apjoma izmaiņu rādītāju statistiķi nosauc +4,5% salīdzināmās cenās, ministrijas to uztvēra bez entuziasma un gavilēm, pie kādām pierasts līdzīgos gadījumos. Šoreiz jau ministriju sniegto komentāru virsrakstos parādījās trauksmaini akcenti: «Aukstā ziema nodrošināja rūpniecības izaugsmi janvārī» (FM) un «Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā janvārī gada griezumā samazinājās par 5,2%» (EM, kas atsaukusies uz zemāko no CSP piedāvātajiem salīdzinājumu variantiem). Ja tādā gadījumā jājautā pēc ierēdņu rakstu darbu motivācijas, tad atklājas viņu ieinteresētības sliktā puse. Proti, viņi izskatās patiesi norūpējušies, vai viņiem vēl maksās algu līdz gada beigām, ja ekonomika turpinās virzīties tādā garā, kā sākusi janvārī. Ja pat ierēdņi par to varbūt domā, tad visiem pārējiem ir daudz vairāk jāuztraucas.
CSP uzrāda -2,9% apstrādes rūpniecībai un +31,8% elektroenerģijas un gāzes apgādei, kas kopā ar pieaugumu karjeru izstrādē devis gala rezultātu +4,6% šā gada janvārī pret pagājušā gada janvāri. Rūpniecības pieauguma izskaidrojums ir atrodams CSP datu bāzes sadaļā par klimatu, kur uzrādītas gaisa vidējās temperatūras salīdzināmajos mēnešos. Pērn tie bijuši -0,7 °C vidēji valstī un tajā skaitā -0,1 °C Rīgā, kas paņem lauvas tiesu no kopējā elektrības un gāzes patēriņa, bet šā gada janvāra rādītāji ir -7,1 °C valstī un -6,1 °C Rīgā.
Gaisa temperatūras kritums izskaidro arī valsts ieņēmumu pieaugumu, ar ko šogad jāsaprot plānoto ieņēmumu iztrūkuma samazināšanās no -17 miljoniem eiro janvārī līdz -9 miljoniem eiro kopā šā gada divos mēnešos. Tomēr skaidrs, ka jau tuvākajos mēnešos aukstuma efekts nevis dzēsīs, bet pastiprinās ekonomikas lejupslīdi, jo gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir bijušas spiestas samaksāt par siltumu vairāk naudas, kuras trūkums tagad bremzēs gan ražošanu, gan patēriņu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone saka, ka janvārī un februārī pie viņas nonākuši nepierasti daudz lūgumu no uzņēmumiem atlikt nodokļu nomaksu. Pagaidām apkopošanas procesā ir ziņas par komunālo maksājumu parādu pieaugumu. Visticamāk, ka šo pakalpojumu sniedzēji ir jau samaksājuši valstij nodokļos naudu, ko viņi no saviem klientiem iegūs daudz vēlāk par noteikto laiku vai neiegūs vispār nekad. Šādas parādu ķēdes draud aizsniegties līdz jebkuram Latvijas iedzīvotājam.