Valsts ieņēmumu dienests vakar publiski rezumēja pēdējos mēnešos notikušās pārmaiņas vadītāju izkārtojumā un dienesta darba plānos.
Ja kāds tirdzniecības, pakalpojumu un jebkuras citas sfēras uzņēmums izrotā savu interjeru ar VID izdotām darbības atļaujām, tad reti kurā gadījumā šo dokumentu neapliecina Nelijas Jezdakovas paraksts. Viņa jau daudzus gadus ir vadījusi būtiskas VID struktūrvienības, tajā pašā laikā palikdama ārpus publiski pazīstamo personu loka. Viņas spēja neiepīties skandālos tagad ir atalgota ar VID ģenerāldirektores amatu.
VID vadītāja nomaiņa ietilpa ļoti plašās un dziļās izmaiņās, kas bija nepieciešamas, lai VID spētu nodrošināt valsts budžeta plānotos ieņēmumus, samazinot pats savu budžetu. Iestādes 2010. gada budžets ir par 23 miljoniem latu jeb 39% mazāks nekā bija 2008. gadā. Kopējais atalgojuma fonds dienestā sarucis tikai (!?) par 21%, jo atalgojuma kritums stabilizēts, atlaižot aptuveni septiņus simtus darbinieku. Viens no tiem izrādījies VID bijušais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, kurš tiesājas par atjaunošanu amatā, ko valdība uz pieciem gadiem uzticējusi N. Jezdakovai.
VID vadītāji atklāja arī savas bažas, ka VID darbinieku bruto algu samazināšana no vidēji 595 latiem 2008. gadā līdz 469 latiem pašlaik rada augstu korupcijas risku. Viegli saprotams, ka arī daudzi VID darbinieki ir pieraduši pie labākas dzīves, kādu vairs nevar atļauties. VID centīsies šos riskus mazināt, ieviešot elektroniskas datu apstrādes sistēmas, kam jānodrošina, ka VID darbinieki kaut kādas darbības nevarētu veikt vai neveikt pēc savas izvēles. Ja VID darbinieks nerīkosies atbilstoši priekšrakstiem, tad liecībām par to būtu automātiski jānonāk VID datu bāzēs, liekot uz to reaģēt nākamajiem VID darbiniekiem. Šādai reakcijai jau esot iemesls, un reakcija būšot. VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis stāstīja, ka esot atklāts korupcijas gadījums, par kuru sīkāka informācija sekošot tuvākajā laikā.
Optimistiskā ziņa ir tāda, ka VID izpildījis šā gada pirmo divu mēnešu ieņēmumu plānu par 99,4%, kas pamatoja N. Jezdakovas solījumu arī gada plānu izpildīt. Tas būtu lielisks rezultāts, jo pagājušo gadu taču nācās pavadīt ar trim dažādiem budžeta likumiem, samazinot plānus atbilsoši reālajiem ieņēmumiem.
Pesimisti teiktu, ka ieņēmumu stabilizāciju nodrošina nevis VID reformas un "darbs uz spēku izsīkuma robežas" (Muitas kriminālpārvaldes direktora pienākumu pildītājas Andas Saukānes formulējums), bet starptautiskā aizdevuma laišana apritē Latvijā. Kad aprīlī pensionāri uz aizdevuma rēķina saņems atpakaļ aizturēto pensiju naudu, viņu papildiepirkšanās nodrošinās valstij papildieņēmumus uz vairākiem mēnešiem. Būs jāgaida līdz rudenim, lai saprastu reālās izmaiņas VID darbā un valsts ekonomikā.