Nelikumības autoservisos un auto tirdzniecībā ik gadu valstij rada zaudējumus 50 līdz 70 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA stāsta Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Viņš norāda, ka 70 miljoni ir puse no šī brīža nodokļu ieņēmumiem no automobiļu tirdzniecības, apkopes un remonta. Ja izdotos ieņemt to, kas iet garām, kopējais nozares nodokļu ieņēmumu apjoms būtu 210 miljoni tagadējo 140 miljonu eiro vietā.
Nelikumības auto tirdzniecībā lielākoties sastopamas lietotu automobiļu tirdzniecībā, kurā dažādas nodokļu nomaksas apiešanas shēmas ir ļoti izplatītas, atzīmē Rūtiņš. Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) jau sen nav viena no izmaksu komponentēm šajā jomā. Nereti pircēji ir tie, kas aicina tirgotājus izdomāt veidus, kā pārdot lietoto auto bez PVN, aizbildinoties ar to, ka "tā dara visi".
"Runājot par situāciju kopumā Latvijā, jāsaka, ka godīgā tirgus īpatsvars ir ap 20%, pārējie 80% ir negodīgais tirgus, kamēr vidēji Eiropā šī proporcija ir otrāda. Tādā veidā Latvijā ir izveidojusies situācija, ka par normu jau kļuvis tas, ka PVN vairs nemaz nepiedalās auto tirdzniecībā. Pēc mūsu aplēsēm, 20 miljoni eiro gadā ir tas līdzekļu apjoms, kas aiziet garām valsts kasei, nenomaksājot vai izkrāpjot PVN. Šeit pamatā ir auto dokumentu viltošana pie iegādes, kā arī "PVN karuselis" un fiktīvi izdevumi, kas radīti, lai palielinātu PVN priekšnodokli," skaidro Rūtiņš.
Tikmēr autoservisa nozarē vairāku gadu garumā apspriestās ēnu ekonomikas apjoms varētu būt 98%, atzīmē Auto asociācijas valdes loceklis. Viena no lielajām problēmām ir aplokšņu algas, kas valstij ik gadu nodara skādi apmēram 30 miljonu eiro apmērā.
Latvijā ir vairāk nekā 5000 dažādu juridisku personu, kas darbojas dažādos juridiskajos statusos un nodokļu režīmos - individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, PVN un mikronodokļa maksātāji. Vēl ir nenosakāms skaits privātu garāžu, kurām nav nekāda juridiskā statusa. Tādu, kas iesniedz gada pārskatu un kaut kā sevi reklamē, ir nedaudz virs 2000, atzīst Rūtiņš.
"Skaitot kopā autoservisu aplokšņu algu un nenomaksātā PVN radītos zaudējumus, kopā sanāktu ap 50 miljoniem eiro ik gadu. "Taču tas ir pēc ļoti konservatīviem aprēķiniem. Var pieņemt, ka kopējā summa varētu būt starp 50 un 70 miljoniem eiro ik gadu," pārliecināts ir Rūtiņš.
Auto asociācija dibināta 1994.gadā. Patlaban tajā ir 31 biedrs, kuri pārstāv 44 automobiļu un motociklu ražotāju zīmolus un Latvijas tirgū pārdod virs 90% jauno transportlīdzekļu, nodrošinot vairāk nekā 2500 darba vietu. No 2003.gada Auto asociācija ir Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) biedrs.