Premjers iesaistās ventspilnieku karos

Premjera Valda Dombrovska (JL) reakcija uz Ventspils naftas (VN) prasībām un neuzticēšanās Tieslietu ministrijas (TM) amatpersonām rada iespaidu par Ministru prezidenta iesaistīšanos Ventspils tranzīta biznesa cīņās.

VN lielākā akcionāra Vitol pārstāvis un VN valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs, paužot neapmierinātību ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu, ar kuru tika atteikts sasaukt Latvijas kuģniecības (LK) ārkārtas akcionāru sapulci, šā gada 18. martā to pārsūdzēja galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim.

Tā vietā, lai sagaidītu R. Baloža lēmumu, S. Bodijs jau tajā pašā dienā vērsās ar vēstuli pie valdības vadītāja. Vēstulē S. Bodijs lūdza V. Dombrovski "izvērtēt Uzņēmumu reģistra vadības un darbinieku atbilstību Uzņēmumu reģistram uzstādītājiem mērķiem un uzdevumiem un nodrošināt taisnīgu un likumam atbilstošu lēmumu pieņemšanu Uzņēmumu reģistrā".

Vēlas noteiktu rezultātu

Reaģējot uz vēstuli, V. Dombrovskis 27. martā ar rakstisku rezolūciju tieslietu ministram uzlika par pienākumu sagatavot atbildes vēstuli un sniegt informāciju par situāciju. Pēc nepilna mēneša premjeram tika iesniegti TM speciālistu darba rezultāti – premjera atbildes vēstules projekts un pavadošā vēstule ar informāciju. TM dokumentos norādīts, ka Latvijā UR valsts notāru lēmumu un rīcības tiesiskuma pārbaudi veic nevis premjers, bet gan tiesa. Gadījumā, ja tiesa konstatē pārkāpumu valsts notāra darbībā, tikai tad par UR atbildīgā TM var ierosināt dienesta pārbaudi vai disciplinārlietu.

Neraugoties uz to, ka vēstuli bija sastādījuši augsti profesionāli TM juristi, kuri ne pirmo reizi saskārušies ar līdzīgiem strīdiem starp Ventspils uzņēmumu akcionāriem, premjers, ieturot aptuveni 20 dienu pauzi, paziņoja, ka TM vēstules projekts ir apšaubāms, un nodeva to izvērtēt Valsts kancelejas juristiem.

Kur suns aprakts?

Vienlaikus presē parādījās informācija par t.s. Lemberga opozicionāru Ventspils miljonāru Oļega Stepanova un Olafa Berķa, kas šobrīd kopā ar Vitol kontrolē VN, vairākkārtējām apspriedēm ar partiju Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība vadītājiem. Piemēram, laikraksts Dienas Bizness min Olafa Berķa tikšanos ar minēto partiju politiķiem, kuri turklāt šo tikšanos faktu nenoliedzot.

Dienas Biznesā atspoguļota arī apvienības Vienotība politiķu nespēja panākt steidzamus grozījumus nodokļu likumdošanā, atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa naftas cauruļvadu. Kāds "premjeram tuvu stāvošs avots", aizstāvot VN un tās meitas firmas LatRosTrans intereses, laikrakstam teicis: "Nevar maksāt par tukšu trubu miljonus."

Savukārt laikrakstā Telegraf parādījās intervija ar Vitol korporatīvo attiecību direktoru Marku Ueru, kurā viņš neslēpj – "lai panāktu kaut kādu atbalstu un izpratni", Vitol nācies vērsties pēc palīdzības pie premjera. M. Uers intervijā uzsvēris, ka premjers jau ir paudis satraukumu par radušos situāciju un solījis veltīt visus spēkus, lai izveidotu "uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu vidi". Vienlaikus gan viņš atzīst, ka rakstisku atbildi no V. Dombrovska joprojām nav saņēmis, no kā var secināt, ka Vitol pārstāvji ar premjeru ir kontaktējušies intīmākā atmosfērā.

Noliedz saikni ar atbalstītājiem

Turpretī premjera preses sekretāre Līga Krapāne Neatkarīgajai kategoriski noliedza, ka premjera šaubas par TM sagatavotā dokumenta kvalitāti būtu saistāmas ar partijas atbalstītāju – Ventspils miljonāru – interesēm. Viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldē esot pieņemta un bieža prakse Valsts kancelejas juristiem dot pārbaudīt ministriju sagatavotos dokumentus. Vaicāta, cik bieži premjeram nākas dot pārbaudīt TM dokumentus, L. Krapāne atbildēja, ka ļoti bieži.

Lai arī aizdomas par premjera rīcības saistību ar Vienotības atbalstītāju vēlmēm oficiāli tiek noliegtas, atmiņā nāk Krājbankas privatizācija. Lai panāktu Krājbankas akciju izsoles aizlieguma atcelšanu, 2003. gada maija vēlā piektdienas vakarā tieši partijas Jaunais laiks tieslietu ministrs zvanīja Ventspils tiesas priekšsēdētājai un vēlā naktī dežūrtiesnesis aizliegumu arī atcēla. Šāda rīcība nepārprotami apliecināja partijas Jaunais laiks politiķu spēju izmantot varas resursus, lai panāktu labvēlīgu risinājumu saviem atbalstītājiem.