Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar tā arī nespēja sanākt, lai sagatavotu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Pēc oficiālā skaidrojuma, komisija vakar visu dienu strādāja pie īpaša nodokļu režīma veidošanas mikrouzņēmumiem un Kredītiestāžu likuma grozīšanu atlika uz pusdienas pārtraukumu rītdienas Saeimas plenārsēdē. Tas nozīmē, ka likuma grozīšana tiks izņemta no plenārsēdes rītdienas darba kārtības un varētu tajā atgriezties nākamajā nedēļā, ja komisija beigs savu darbu līdz nākamajai trešdienai.
"Bija priekšlikums sasaukt komisijas sēdi šodien (vakar – A. K.) pēcpusdienā, bet tad pēkšņi (komisijas priekšsēdētājs Guntis) Bērziņa kungs paziņoja, ka sēde nevar notikt. Četri komisijas locekļi tomēr atnāca pulksten 16 uz komisijas telpu, bet tādā sastāvā neko lemt nevarēja," Neatkarīgajai teica komisijas loceklis Miroslavs Mitrofanovs (Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā), kurš iepriekšējās komisijas sēdēs ir aktīvi virzījis grozījumu tapšanu. Viņš neuzņēmās kategoriski apgalvot, ka likumprojekta izskatīšana novilcināta vismaz par nedēļu speciāli, bet pieļāva arī šādu variantu. Tādā gadījumā mērķis būtu novilcināt likuma spēkā stāšanos līdz brīdim, kad būs pieņemti visi lēmumi par tagadējās Parex bankas sadalīšanu labajā bankā un sliktajā bankā, kas drīz vien izputēs kopā ar Parex bankas bijušo īpašnieku ieguldījumiem tajā. Piedāvātie likuma grozījumi aizliegtu valstij pašai dibināt tādas kredītiestādes, kuras nespēj pierādīt, ka pastāvēs vismaz trīs gadus. No grozījumu autoru viedokļa, grozījumiem jānovērš tādas situācijas kā ar Parex bankas līzinga uzņēmuma pārdošanu Baltkrievijā par 100 dolāriem un paša uzņēmuma uzkrātajiem naudas līdzekļiem, kurus Parex banka būtu varējusi saņemt kā uzņēmuma īpašniece. Pagājušā gadsimta 90. gados Latvijā tika plaši lietota tāda shēma, ka valsts pārdod savus uzņēmumus par naudas summu, ko pircēji paņem no tikko nopirktā uzņēmuma kases. Parex bankas un tās meitasuzņēmumu nacionalizācija deva iespēju šo shēmu atdzīvināt. Saeima jau pirms nedēļas dedzīgi sprieda, vai tā tas patiešām ir noticis un kāda atbildība par to jānes ekonomikas ministram Artim Kamparam, kurš uzrauga Privatizācijas aģentūru, un tā -
valsts īpašumu pārdošanu. Tad šis jautājums izsmelts netika, un tā izskatīšana turpināsies šodien.
M. Mitrofanovs uzskata, ka likumdošanas vilcināšana nekādu labumu nedos, jo Latvijas valdība neatļausies neko darīt bez Eiropas Komisijas akcepta, bet EK nogaidīs, lai Saeima tiek galā ar Latvijas likumiem, pēc kādiem šeit atļaut dibināt valstij piederošas bankas.
Cits Budžeta un finanšu komisijas deputāts Kārlis Leiškalns (Tautas partija) arī pieļāva laika vilcināšanas iespēju arī Saeimā, bet atgādināja, ka tā jau nokārtota daudz lielākā mērogā ar Valsts prezidenta Valda Zatlera publisko solījumu neizsludināt Kredītiestāžu likumu, ja tajā tiks ierakstītas valsts saistības noteiktu laiku uzturēt pašas dibinātās bankas. Grūti gan iedomāties, ko tieši Valsts prezidents noraidīs un kā to motivēs, jo likuma grozījumu taču vēl nav. Labākajā gadījumā to rakstiskais uzmetums parādīsies šodien ap pusdienlaiku. Tad politiķiem nāksies saprast un vienoties, vai Saeimas Budžeta un finanšu komisijas speciālisti ir adekvāti izteikuši tās idejas, ar kādām deputāti nāca klajā otrdien. K. Leiškalns pieļāva, ka šīs idejas novedīs līdz dīvainām konstrukcijām, kurās valstij piederošās kredītiestādes jādibina un jāuzrauga pašai Saeimai, nevis specializētām izpildinstitūcijām. Šādu konstrukciju ievietošana pašreizējā valsts pārvaldes sistēmā varētu prasīt ilgu laiku un noteikti nav izdarāma līdz 1. jūlijam, kad it kā jānotiek Parex bankas sadalīšanai. K. Leiškalns sliecas domāt, ka darboties spējīgas šādas konstrukcijas nebūs vispār neatkarīgi no tā, vai tās mēģinās piemērot jau Parex bankas gadījumā vai kaut kad nākotnē, kad darba kārtībā varētu nonākt Hipotēku un zemes bankas pārveidošana.
M. Mitrofanovs neslēpj, ka Kredītiestāžu likuma grozīšana ir tikai aizvietojums Parex bankas iepriekšējo un tagadējo īpašnieku sarunām par to, kā tiks pabeigta bankas nacionalizācija arī attiecībā uz ieguldītājiem bankas subordinētajā kapitālā. "Nedrīkst atņemt nevienu īpašumu
bez vienošanās un kompensācijas, bet Latvijā ir parasta prakse, ka valsts ar privātajiem nerunā, valsts risina šādus jautājumus tikai no spēka pozīcijām," viņš atzina.
***
VIEDOKĻI
Guntis Bērziņš (JL), Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs:
– Kredītiestāžu likuma grozījumi tiek rakstīti Parex bankas bijušo īpašnieku interesēs. Esmu sajutis spiedienu, ka šos grozījumus vajag izbīdīt cauri, bet grūti teikt, kas šo spiedienu rada.
Kārlis Leiškalns (TP), Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts:
– Es nesaredzu nekādu izdevīgumu Parex bankas bijušajiem īpašniekiem, jo Saeima nevar nolemt, ka uz banku ar viņu ieguldījumiem neattieksies vispārējās banku uzraudzības normas.
Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL), Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts:
– Tautu tracina ar stāstiem, cik tas būs labi, kad kādam miljonāram kaut ko atņems. Tādā trakumā cilvēki aizmirst pajautāt, kurš būs nākamais, kam arī atņems. Un vai tas noteikti būs miljonārs?