Vakar Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieļauj dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas, savukārt uzņēmējs tajā saskata biznesa izdzīvošanas iespēju.
Atspēkojot dzīvnieku aizstāvju pārmetumus par Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu projekta steidzamo virzīšanu un slepeno apstiprināšanu, gaļas pārstrādes SIA Viesuļi valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns Neatkarīgajai norāda: "15 gadu laikā, kopš strādāju gaļas pārstrādes biznesā, pirmo reizi Latvijai pavērusies iespēja tāda apjoma gaļas eksportam. Ja Latvijā pašlaik ir zemākā liellopu gaļas iepirkuma cena Eiropā, te paveras izdzīvošanas un attīstības iespēja ne vien man kā pārstrādātājam, bet arī gaļas lopu audzētājiem, jo Latvijā tiks veidots liels tīkls, lai nodrošinātu gaļas eksporta apjomu. Visu laiku tiek deklarēts no politiķu puses – atbalstīsim eksportu, bet te ir konkrēta iespēja atbalstam. Jau sešus mēnešus savam uzņēmumam bankā nevaru dabūt finansiālo atbalstu, jo nevaru nolikt priekšā konkrētu plānu, kā to naudu viņiem atdošu. Tagad šis plāns ir," stāsta N. Teicāns. Viņš, tāpat kā daudzi citi gaļas ražotāji un pārstrādātāji, cer, ka līdz ar eksporta iespējām arī gaļas iepirkuma cenas aizsprosts tiks pārrauts un cena lēnām sāks kāpt, jo būs noieta tirgus.
"Vispirms ir jāsaprot, par ko šobrīd ir runa. Jautājums nav par mājdzīvnieku galēšanu. Runa ir par konkrētiem pārtikas dzīvniekiem, kuri tiek audzēti konkrētām vajadzībām, – gaļas liellopiem. Runājām nevis par likuma mainīšanu, bet par paplašināšanu," uzsver N. Teicāns, piebilstot, ka 27 Eiropas valstīs, tajā skaitā gan Lietuvā, gan Igaunijā, dzīvnieku kaušana pēc košera metodes ir atļauta. Aktīvie lietuvieši jau tagad agresīvi izpērkot dzīvus lopus Latvijā, eksportējot uz Rietumiem, arī halāla un košera gaļu. No Lietuvas uz mūsu lielveikaliem atpakaļ nākot gatavie gaļas produkti, kas ražoti no Latvijā audzētiem lopiem. Tajā pašā laikā lielie Latvijas gaļas pārstrādātāji atrodoties uz bankrota robežas.
Iepriekš tiekoties Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Zemkopības ministrijas (ZM), SIA Viesuļi pārstāvjiem ar musulmaņu uzņēmējiem, tika piedāvāts no halāla gaļas, kas no Latvijas tiktu eksportēta uz Zviedriju, ražot pelmeņus. Kad apspriests tehniskais process un prasības, lai šādu gaļu Latvijā ražotu, ZM un PVD tam piekrituši, taču, lai mainītu likumdošanu, tajā skaitā Dzīvnieku aizsardzības likumu, būtu vajadzējis, kā minimums, vēl vismaz trīs mēnešus. Pēc šādas atbildes musulmaņu uzņēmums paziņojis, ka nedēļas beigās dodas uz Lietuvu, un Latvijai dotā iespēja gaļas ražotāju atbalstam un varbūt pat izdzīvošanai ietu gar degunu.
Šobrīd SIA Viesuļi kautuvē tiek nokauti ap 100–120 liellopi mēnesī, bet, paveroties minētajām eksporta iespējām, kāpums līdz 2000 lopiem pusgadā būtu garantēts, kas ļautu eksportēt vairāk nekā 500 tonnas gaļas mēnesī. Lai nodrošinātu minēto apjomu, Viesuļi jau tagad plānojot kautuves darbu organizēt vismaz divās maiņās, kā arī iesaistīt citas kautuves.
"Minētā iespēja arī Viesuļiem ļaus izlīst no bedres, jo šobrīd mana situācija nenormāli smaga. Gaļas bizness Latvijā ir apstājies. Bez eksporta ar gaļas pārstrādi Latvijā nav ko iesākt. Ja Saeima, pateicoties ekonomiski un saprātīgi domājošiem politiķiem, nebūtu Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus apstiprinājusi, pelmeņi no halālgaļas tiktu ražoti Lietuvā," teic uzņēmējs.