Mazie uzņēmumi pielaiko jauno nodokli

Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītais Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts paver iespēju mikrouzņēmumiem turpmāk izvēlēties maksāt vienu, fiksētu, nodokli, kas ir 9% no apgrozījuma un kurā ir ietverti visi valstij paredzētie nodokļu maksājumi.

Mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Taču to apgrozījums gadā nedrīkst pārsniegt 70 000 latu, bet darbinieku skaits – piecus cilvēkus. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, minētajiem kritērijiem atbilst vairāk nekā 32 000 uzņēmumu.

To vidū ir arī SIA Micolux, kas nodarbojas ar mājaslapu izveidi un apkalpošanu. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Daniševskis noteikto – 9% – nodokļa likmi atzīst par saprātīgu un norāda, ka, ļoti iespējams, uzņēmumu reģistrēs kā jaunā nodokļa maksātāju. "Būs vienkāršāk, nekā ir pašreiz, jo būs jāmaksā viens nodoklis," paskaidro uzņēmējs. Viņš arī norāda, ka tēriņi par grāmatvedības pakalpojumiem nu saruks, jo, ja vien būs vēlēšanās un iespēja, ar uzskaiti mazie uzņēmēji varēs tikt galā pašu spēkiem.

Pieiet uzmanīgi

Piesardzīgāka ir Juta Zvirbule – uzņēmuma, kas sniedz dizaina un reklāmas pakalpojumus, SIA Aktino valdes locekle. "Tā kā atbilstam mikrouzņēmumiem izvirzītajiem kritērijiem – mani jaunievedums interesē. Taču jākonsultējas pie nodokļu speciālistiem," viņa paskaidro, "es vēl rūpīgi izlasīšu likumu, pārliecināšos, vai tur nav kādi zemūdens akmeņi."

Uzmanīgi jauninājumam pieiet arī kokapstrādes uzņēmuma SIA Picus līdzīpašniece un valdes locekle Dace Ščadro. "Nogaidīsim, lai likums sāk strādāt, un ar laiku izvērtēsim, vai mums tas ir izdevīgi," norāda D. Ščadro, "kā jauns uzņēmums tik tikko esam izpratuši esošo nodokļu sistēmu un iemācījušies tajā izdzīvot. Šaubos, vai šā nodokļa piemērošanā varēs iztikt bez profesionāla grāmatveža palīdzības."

Plus 900 mikrouzņēmumu

"Tas ir labs mēģinājums samazināt pelēko ekonomiku un padarīt vienkāršāku biznesa uzsākšanu, arī uzņēmējdarbību pirmajā periodā, kamēr uzņēmums ir samērā neliels," komentē Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Vienlaikus ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) paredz, ka pazeminātās nodokļu likmes ieviešana sekmēs vismaz 900 jaunu mikrouzņēmumu izveidi līdz gada beigām.

Ierobežotam komersantu skaitam

Noteiktie kritēriji, lai komersants kvalificētos mikrouzņēmuma statusam, it īpaši apgrozījuma kritērijs, daudzu uzņēmēju gaidīto jaunievedumu ļaus piemērot tikai ierobežotam komersantu skaitam, secina zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante Marina Bičkovska. Viņa norāda, ka šajā situācijā vajadzējis ņemt piemēru no mūsu kaimiņvalsts Lietuvas, kur maza uzņēmuma statusam atbilst tie komersanti, kuru gada ienākumi nepārsniedz 500 000 litu (apmēram 100 000 latu), bet vidējais darbinieku skaits nav lielāks par desmit cilvēkiem.

Viņa arī skaidro, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir izdevīgs uzņēmumiem, kam ir minimālas saimnieciskās darbības izmaksas. Tāpēc pastāvot iespēja, ka būtiska uzņēmēju daļa nepieteiksies mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanai. "Rezultātā valsts nesaņems gaidīto atdevi no mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas," norāda M. Bičkovska.

Likums stāsies spēkā jau 1. septembrī.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais