Mārtiņš Kazāks apņēmies mainīt Latvijas Bankas vadības modeli
Pēc sarežģīta un brīžam nesaprotama jaunā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vētīšanas procesa Saeima atbildīgajā amatā ar apskaužamu vienprātību atbalstīja centrālās bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, kurš apņēmies pakāpeniski mainīt bankas vadības modeli.
Par viņu nobalsoja 76 deputāti. Balsojumā nepiedalījās trīs Saskaņas, viens Nacionālās apvienības deputāts un pieci pie frakcijām nepiederošie tautas priekšstāvji. Savukārt Saeimā no KPV LV ievēlētais, bet nu pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits balsojumā atturējās.
Uzreiz pēc balsojuma jaunais Latvijas Bankas prezidents apliecināja, ka viņam visu Saeimā pārstāvēto partiju atbalsts ir ļoti svarīgs, pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.
Taču viņa ceļš līdz centrālās bankas vadītāja amatam nebija rozēm kaisīts, jo Jaunā konservatīvā partija līdz pēdējam centās sajaukt kārtis, te rosinot bankas prezidentu izraudzīties starptautiskā konkursā, te jau iepriekš koalīcijā pārrunātiem kandidātiem pievienojot jaunu, turklāt tādu, kura karjeras izaugsme saistīta ar bijušo premjeru un par oligarhu dēvēto Andri Šķēli.
Tas, protams, radīja pamatotas aizdomas, ka koalīcijas partneru vidū izvērsusies tirgošanās par atbildīgajam amatam piemērotāko un katrai partijai atsevišķi patīkamāko kandidātu.
Uz to, ka par «politisko procesu» dēvētā tirgošanās bijusi, savā uzrunā norādīja arī Attīstībai/Par! pārstāvošā Inese Voika, taču vienlaikus viņa uzsvēra, ka atšķirībā no citām reizēm partijas savstarpēji cīnījušās, lai izraudzītos profesionālāko kandidātu. «Ir svarīgi, lai vēlētāji šodien zinātu, ka attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu, atšķirībā no iepriekšējiem laikiem, mēs nemeklējām lielāko kretīnu. Mēs meklējām kandidātu, kura redzējums par Latvijas Banku padarītu to par stipru institūciju (..) Mēs nemeklējām arī mazāko ļaunumu - ka tik neapkaunotu starptautiski, bet mēs meklējām kandidātu, kas spētu jaudīgi diskutēt pie Eiropas Centrālās bankas galda,» teica politiķe.
Savu ceļamaizi M. Kazākam deva arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Reinis Znotiņš, kas, uzsverot centrālās bankas neatkarīgumu, brīdināja, ka tas nenozīmē «beztiesiskumu vai visatļautību».
To, ka koalīcijai izdevies atrast visiem politiskajiem spēkiem pieņemamu kandidātu, akcentēja Saskaņu pārstāvošais Vjačeslavs Dombrovskis. «Kolēģi, dažreiz arī koalīcijai sanāk izdarīt dažas labas izvēles. Es Mārtiņu Kazāku pazīstu jau vairākus gadus. Ne vienmēr esam bijuši uz vienas lapas (..) kopumā domāju, ka Mārtiņš Kazāks ir ļoti laba izvēle Latvijas Bankas prezidentam. Es novēlu viņam veiksmi darbā. Un vismaz es no savas puses viņu atbalstīšu un aicinu kolēģus darīt to pašu,» teica opozicionārs.
Savukārt bijušais premjers, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Māris Kučinskis, norādot, ka visi kandidāti bijuši augsti kvalificēti speciālisti, un solot ZZS atbalstu M. Kazākam, aicināja viņu neatrauties no realitātes - šis grēks tika pārmests nu jau par bijušo dēvējamajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.
«ZZS atbalsta Kazāka kungu šajā postenī, un [vēlos] pateikt vienu novēlējumu no savas iepriekšējās pieredzes - nekad, nekad nedomāt uzkāpt ziloņkaula tronī vai justies Latvijas Bankā kā ziloņkaula tronī, no kurienes tad var noskatīties un citus pamācīt, bet būt aktīvam līdzdalībniekam visos ekonomiskos un citos procesos, kuros Latvijas valstij bankas pienesums ir nepieciešams!» pauda M. Kučinskis.