NRA PĒTA: valsts budžets piepildījis partiju makus

Bešā gan palikusi Latvijas Krievu savienība. Saskaņā ar likumu tai būtu jāizmaksā puse no šogad saņemamajiem 136,33 tūkstošiem eiro, taču KNAB lēmis naudu nepārskaitīt, jo organizācijas norēķinu konts nav atvērts Latvijā reģistrētā bankā. Birojs atgādina, ka saskaņā ar partiju finansēšanas likumu, lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskajai partijai jāatver atsevišķs konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē.

Te gan jāatgādina, ka Latvijas Krievu savienība kontu zaudēja līdz ar bankas AB LV aizvēršanu 2018. gadā. Partijai mēģinot atvērt kontu kādā citā Latvijā reģistrētā bankā, tā saņēma atteikumus un bija spiesta to izdarīt ārpus Latvijas.

Vēl neilgi pirms KNAB lēmuma nebija skaidrs, vai valsts finansējumu varēs saņemt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jo pastāvēja bažas, ka līdz ar tās sadarbības partneres Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga nonākšanu ASV sankciju sarakstā, sankciju ēnā nonāks arī pati ZZS. Tomēr, lemjot par valsts budžeta finansējuma izmaksu ZZS, KNAB konstatēja, ka šobrīd nav tiesiska pamata ZZS neizmaksāt valsts budžeta finansējumu. Tomēr, kā norādīts KNAB lēmumā, ZZS ir pienākums savā darbībā ievērot ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja piemērotajās sankcijās noteiktos ierobežojumus.

Jau vairākkārt vēstīts, ka aizvadītā gada nogalē Saeimā ievēlētās partijas lielā steigā apstiprināja grozījumus partiju finansēšanas likumā un līdz ar to vairākkārt palielināja no valsts budžeta saņemamo summu.

Atbilstoši likumam valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai partijai vai partiju apvienībai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Šādas partijas par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi ik gadu saņems 4,5 eiro, bet par katru Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūto balsi - 0,5 eiro. Savukārt Saeimā iekļuvušās partijas papildus saņems vēl 100 tūkstošus.

Līdz šim valsts budžeta finansējums par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijām, kas saņēma vismaz

2% atbalstu, bija noteikts 0,71 eirocenta apmērā.

Lai kontrolētu valsts finansējuma tērēšanu, valdība otrdien apstiprināja valsts finansējuma izlietojuma noteikumus, kas paredz pienākumu politiskajai partijai ar piešķirtajiem valsts budžeta finanšu līdzekļiem rīkoties lietderīgi, ar iespējami mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.

Šie noteikumi paredz aizliegumu izlietot valsts budžeta finansējumu privātām vajadzībām, vajadzībām, kas nav saistītas ar politisko darbību, dāvanām un ziedojumiem, izņemot suvenīriem ar politiskās partijas un politisko partiju apvienības simboliku.

Tāpat aizliegta ekskluzīvu vai pārmērīgi dārgu lietu vai pakalpojumu iegāde, izņemot gadījumus, kad politiskā partija var pamatot to objektīvu nepieciešamību politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Pārbaudot, vai partijas iegādātā prece vai pakalpojums nav ekskluzīvs, KNAB ņems vērā gan partijas sniegtos paskaidrojumus un dokumentus, gan aprēķinās patieso darījuma vērtību, pamatojoties uz biroja rīcībā esošo informāciju.

Paredzēti arī ierobežojumi atalgojuma izmaksāšanai valsts amatpersonām no politiskajai partijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, proti, liegums maksāt atalgojumu valsts augstākajām amatpersonām, pārējām valsts amatpersonām izmaksājamajam atalgojumam, nosakot slieksni, vienu minimālo mēnešalgu mēnesī.

Līdz ar valsts finansējuma palielināšanu būtiski tika sašaurinātas ziedojumu piesaistīšanas iespējas. Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 tūkstošus eiro, bet partijas no valsts budžeta un ziedojumiem kopumā gada laikā nedrīkst saņemt vairāk par 1950 minimālajām mēnešalgām jeb 838,5 tūkstošiem eiro.

Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts finansējumu partijai, ja tā pretlikumīgi izlietojusi 30 tūkstošus eiro. Mazāka pretlikumīgi iztērētā summa partijai, nomaksājot sodu, būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat partijām būs vienu reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas dokuments atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.