Kāpēc valstij jāmaksā izsaimniekotās PNB bankas parādi?

Nepiepildās finanšu ministra Jāņa Reira solījums pagājušā gada 12. septembra Neatkarīgajā, ka PNB bankas dēļ iztukšotajā Noguldījumu garantiju fondā «tiks atgriezti tie līdzekļi, kas tiks atgūti PNB maksātnespējas procesā» un tāpēc fonds «īsā laikā atkal piepildīsies».

Pusgadu pēc J. Reira sniegtās intervijas fonds nevienu eiro no bankas nav saņēmis, bet amatpersona izteikusies pietiekami nekonkrēti, lai tagad jau varētu pārmest, ka solījums netiek pildīts. Tagad ministra solījums ir aizvietots ar cerībām, «ka atgūs visu summu». Tā Neatkarīgajai atbildēja Noguldījumu garantiju fondu apsaimniekojošās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Dace Jansone. Šī summa ir 238 miljoni eiro, cik daudz Noguldījumu garantiju fonds izmaksāja bankas klientiem uzreiz pēc bankas apturēšanas.

Šobrīd Noguldījumu garantiju fondā ir daži desmiti miljonu eiro, kas nozīmē, ka nākamās finanšu iestādes parādus pārņemt fonds uz sava rēķina vairs nevarētu visai ilgu laiku. Proti, fondu papildina Latvijas komercbanku u.c. finanšu iestāžu iemaksas, kuru summa ir ap 17 miljoniem eiro gadā. Šādā tempā krājot, būtu jāpaiet vēl gadiem desmit līdz brīdim, kamēr fonds atkal varēs tikt galā ar izmaksām, kādas rastos Latvijas mērogā ne lielāko banku izputēšanas gadījumā. Iepriekšējā pieredze ar Parex izputēšanu 2008. gadā, Krājbankas izputēšanu 2011. gadā un jau minētās PNB izputēšanu 2019. gadā brīdina, ka uz tik ilgu laiku paļauties būtu pārgalvīgi. Tāpēc ir atrasts elegants risinājums, kā fonda darbību nodrošināt bez tiešas paļaušanās uz Valsts kasi. Proti, fonds maksā pusotru miljonu eiro gadā dažām bankām par kredītlīnijām, pa kurām fonds vajadzības gadījumā varētu aizņemties 325 miljonus eiro.

Banku izputēšana nav vienīgais gadījums, kāpēc bankas slēdz un klientiem atdod tajā palikušo naudu. Pati uz sava rēķina saviem klientiem kopumā 57 miljonus eiro ir spējusi izmaksāt Trasta komercbanka. ABLV Bank ir ieskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam 483 miljonus eiro, no kuriem vairāki desmiti miljonu aizķērušies fondā, kamēr ne visi bankas klienti varējuši pierādīt savas tiesības uz šo naudu. Bez ABLV Bank naudas fonds izskatītos pavisam tukšs.

FKTK pagaidām tikai cer, ka PNB vārdā naudu atdos tiesas ieceltais bankas administrators Vigo Krastiņš. Publiski pieejamie PNB darbības pēdējo gadu pārskati un PNB izputēšanas gaita rada tādu iespaidu, ka PNB ir Krājbankas klons, no kura Noguldījumu garantiju fonds visu prasīto naudu nedabūs. Nepilnos desmit gados, kopš Krājbankas likvidācijas fonds vajadzīgo 478 miljonu eiro vietā ir saņēmis 299 miljonus eiro. Uzmundrina tas, ka 44 miljoni saņemti pagājušajā gadā, turpretī publiski pieejamais bankas administratora pārskats par 2018. gadu brīdināja, ka bankas resursi ir jau gandrīz izsmelti.

Ļoti uzkrītoša līdzība darbošanās ziņā parādās starp Krājbankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un PNB bijušo īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu. Abos gadījumos biznesa būtība bija tikt pie vienas bankas naudas, ko izmantoja, lai nopirktu nākamo banku, par kuras naudu pirkt nākamo utt. Šāda darbība tika izvērsta pēc iespējas daudzās valstīs. V. Antonovs izspruka no tiesas un cietuma Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā, bet tika noķerts Krievijā. G. Guseļņikovs ir paguvis darboties Krievijā, Latvijā un Lielbritānijā. Abi baņķieri centās izveidot attiecības ar Latvijas politiķiem u.c. amatpersonām, kas izrādījās pareizais veids, lai izspruktu no atbildības par banku izsaimniekošanu. 2017. gada 4. augustā Neatkarīgā parādīja, ka «nevis izputējušās Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs bēguļo, bet Latvijas valsts varas iestādes dara visu iespējamo, lai nebūtu jātiekas ar V. Antonovu» un jāpajautā, kur tad palikuši miljoni, ko bankas administrators nespēj atdot Noguldījumu garantiju fondam u.c. prasītājiem. Tāpat nav manīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu centieni pajautāt G. Guseļņikovam, kā tas gadījies, ka PNB administratoram nācies atzīt kreditoru prasījumu summu ap 465 miljoniem eiro, kamēr bankas aktīvu vērtība saskaņā ar grāmatvedības datiem ir tikai 312 miljoni eiro. V. Krastiņš brīdina, šīs summas atgūšana nav garantēta, pirms nebūs pilnībā noslēdzies bankas maksātnespējas process, kas, pēc analoģijām spriežot, prasīs daudzus gadus. Tādējādi arī Noguldījumu garantiju fondam naudu nāksies gaidīt ilgi un diez vai sagaidīt pilnā apmērā.