Latvijas iedzīvotāji ir caurmērā tik bagāti, ka valdība izlēmusi nesniegt praktiski nekādu palīdzību cilvēkiem, kuri zaudējuši iztikas līdzekļus saimnieciskās darbības aizliegumu dēļ.
Atzinums par nekādas palīdzības nesniegšanu ir jāsaprot pareizi. Par palīdzības sniedzēju padarītais Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašlaik cīnās, lai par pirmo mēnesi no 14. marta līdz 14. aprīlim dīkstāves pabalstos izmaksātās naudas kopsumma varbūt pat pārsniegtu piecu miljonu eiro robežlīniju. Vakar VID informēja, ka līdz 20. aprīlim izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā 17 605 darbiniekiem un 1047 pašnodarbinātajiem. Pieteikumus pabalstu saņemšanai par pirmo dīkstāves periodu iespējams iesniegt vēl līdz 25. aprīlim (nenokavējiet!).
Gandrīz pieci miljoni ir daudz sadzīves līmenī, bet tie ir praktiski nekas vismaz trijās nozīmēs.
Pirmkārt, ja ar tiem jāizdzīvo mēnesis. Pieci miljoni uz valsti dotu 2,5 eiro mēnesī statistiski vidējam Latvijas iedzīvotājam, no kuriem pabalstus reāli saņem ļoti ierobežots cilvēku skaits. Vidējais pabalsts tad iznāk mazliet virs 250 eiro, ar kuriem izdzīvot bez citiem ienākumu avotiem naudā vai graudā problemātiski.
Otrkārt, pabalsti daudz mazāki, nekā tika solīts. 30. martā Neatkarīgā ar neticību atstāstīja politiķu solījumus, ka pabalsti attiecoties uz 465 tūkstošiem darba ņēmēju, starp kuriem VID divu mēnešu laikā sadalīšot 130 miljonus eiro. Pēc pavisam neilga brīža 2. aprīlī jau nācās citēt Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Janu Muižnieci, ka dīkstāves pabalstiem esot rezervējusi 35 miljonus eiro. Ja tā, tad tas ir brīdinājums par dīkstāves turpināšanos vēl 35 / 5=7 mēnešus, kas neatbilst oficiālajai versijai, ka pēc septiņiem mēnešiem Latvijas IKP jau būšot gandrīz vai izrāpies no dīkstāves bedres. «Cipari neiet kopā,» tieši vakar šo faktu teicās pamanījis un Saeimas Budžeta komisijas sēdē izpauda opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Proti, kā tas var būt, ka «atbalstam paredzēti 2,6 miljardi, pagājis jau mēnesis krīzē, bet dīkstāves pabalstos izmaksāti vien daži miljoni eiro un Altum palīdzībā uzņēmumiem 130 miljonu».
Treškārt, Latvijas pabalsti ir nekas, ja salīdzina ar pabalstiem citur. Ticami, ka ASV prezidents Donalds Tramps pašlaik burtiski pērk savu pārvēlēšanu ar dīkstāves pabalstu 1200 ASV dolāriem naudā + pārtikas taloniem 1200 dolāru vērtībā + 500 dolāriem par katru apgādājamo mēnesī katram, kurš pabalstu paprasa. Atbalsta kopsumma būšot vismaz 2,2 triljoni ASV dolāru. Eiropas Savienībā šādu priekšvēlēšanu kaislību vēriena nav, tāpēc šeit iztikšot ar to, ka Eiropas Centrālā banka nodrukās vismaz triljonu eiro, no kuriem 750 miljardu emisija nosaukta pandēmijas vārdā. Ja no tiem starp Latvijas iedzīvotājiem izdalīs labi ja piecus miljonus eiro mēnesī, tad par proporcionalitāti un solidaritāti runāt nav iespējams.
Ja Krišjāņa Kariņa valdības politiku var kaut jel kā izskaidrot, tad ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavoto atskaiti par Latvijas mājsaimniecību noguldījumiem un parādiem Latvijas komercbankās. Izrādās, ka iepriekšējā gadu mijā Latvijas iedzīvotāji bankās glabājuši nepilnus desmit miljardus eiro un noguldījumu summa auga tādā tempā, ka šodien desmit miljardu robeža varbūt jau pārsniegta. Ja tik daudz naudas ir bankās, tad vēl dažiem miljardiem jābūt arī skaidrā naudā cilvēku makos, atvilktnēs, skapjos un pagultēs. Savus parādus bankām iedzīvotāji dzēš bez jebkādām grūtībām. Valdība negrib ar pabalstu dalīšanu bagātniekiem apkaunotu valsti un tās iedzīvotājus.