Finanšu ministrs Jānis Reirs nācis klajā ar datiem par nodokļu iekasēšanu aprīļa pirmajā pusē, atbilstoši kuriem Covid-19 dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi atstājuši minimālu vai vispār nekādu ietekmi uz valsts ieņēmumiem.
«Budžets līdz aprīļa vidum pildījies labāk nekā attiecīgajā posmā martā. Patlaban budžeta ieņēmumi ir tādā pašā līmenī kā pērn,» apliecināja J. Reirs. Viņa skaidrojums ieņēmumu plūsmas svārstībām tāds, ka uzņēmumi ārkārtējās situācijas laikā meklējot labākos risinājumus, lai turpinātu darbu. Vēl smalkāk sakot, martā viņi šos risinājumus meklēja, kas ieņēmumu plūsmu mazliet sabremzēja, bet aprīlī risinājumus atrada un naudas plūsmu uz Valsts kasi atjaunoja.
Latvija atšķiras no ļoti daudzām valstīm Eiropas Savienībā un vēl citur pasaulē ar to, ka atguvusi ieņēmumu plūsmu bez izdevumu plūsmas. Proti, ieņēmumi veicināti ar pagaidām nepilniem pieciem miljoniem eiro, kas izsniegti (var teikt arī tā, ka uzdāvināti) dīkstāvē esošiem darbiniekiem, un ar 112 miljoniem eiro, kas caur valsts finanšu institūciju Altum aizdoti uzņēmējiem un būtu jāatgūst. Tieši Covid-19 dēļ veikto pasākumu sadaļā Valsts ieņēmumu dienests atskaitās, ka piešķīris nodokļu nomaksas pagarinājumus 40 uzņēmumiem. No vienas puses, tas valsts ieņēmumus samazina, bet, no otras puses, stabilizē, jo uzņēmumi turpina pastāvēt. Nomaksas pagarinājumus saņēmušo uzņēmumu vidū nav tādu, kas būtu palikuši prātā kā lieli maksātāji, tāpēc pagarinājumu piešķiršanai lielas ietekmes uz ieņēmumu samazinājumu nav.
Jo īpaši uzskatāmi mazs ir darbiniekiem dāvinātās naudas apjoms. Šajā gadījumā galvenais rādītājs ir nepilno piecu miljonu eiro dalījums ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju valstī, jo šī nauda taču netika dota glabāšanai. Nauda tika dota tūlītējo iztikas izdevumu segšanai, palaižot to apritē, kur tai būtu ļoti ātri jāsadalās starp visiem iedzīvotājiem. Droši vien ar naudas mazumiņu tas tā arī notiek, taču nekādu ietekmi, t.i., pozitīvu ietekmi uz valsts ieņēmumiem atstāt nevar, jo naudas ir ārkārtīgi maz. Cita lieta, ja valsts būtu palaidusi apritē kaut tikai 50 miljonus eiro, kas arī nav daudz attiecībā pret četriem miljardiem eiro, ko valdība sakās savākusi Covid-19 ietekmes pārvarēšanai. Ja no miljardiem tiktu tērēti miljonu desmiti un simti eiro, kā citas ES dalībvalstis tagad tiešām dara, tas nodrošinātu arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu pat virs pirmskrīzes līmeņa.
Ar savu pieticību uzmanību piesaista pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kurus dzīt uz augšu ar patēriņa stimulēšanu caur pabalstiem būtu bijis sevišķi viegli. Bet, nē, Latvijā tā nenotiek. Šeit PVN 40,4 miljoni eiro izrādījušies tikai 17% no šomēnes plānotā. Turpretī ar akcīzes nodokļa 76,8 miljoniem eiro valsts jau ieguvusi 81,7% no aprīļa plāna.
Naudas plūsmas apjoma vērtēšanai būtu jāņem vērā nodokļu aprēķināšanas un nomaksas grafiki, kas neizvietojas vienmērīgi pa mēnešu dienām. Varbūt tieši PVN pieņemts maksāt katra mēneša otrajā pusē, bet citus nodokļus - pirmajā pusē. Pieņemsim, ka VID ir izskaidrojis finanšu ministram, ka mēneša pirmās puses ieņēmumi summāri reprezentē mēneša tendences un apliecina ekonomikas stabilitāti, ko neietekmē daudzu saimnieciskās darbības veidu apturēšana.
Kā pēdējos gados un šā gada pirmajos pāris mēnešos parasts, valsts ieņēmumus balsta darbaspēka nodokļi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis devis 86,9 miljonus eiro jeb 70,1% plāna. Tādējādi naudas ievākšana atguvusi janvāra un februāra tempu pēc palēninājuma martā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas devušas 169,7 miljonus eiro jeb 54% no plāna. Šos datus var traktēt arī tā, ka nodokļa ieņēmumus virza ierēdņu un citu valsts kalpotāju algu pieaugums, ko tagad paātrina Covid-19 dēļ noteiktās piemaksas mediķiem un policistiem. Varbūt te jau ir atbilde uz jautājumu, kur tad valdība īstenībā iztērēs Covid-19 vārdā aizlienētos četrus miljardus eiro.