Valdība atbalsta finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Valdība otrdien atbalstīja 8 214 473 eiro piešķiršanu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai no 750 līdz 790 eiro jeb par 5,33%, tomēr valdība pagaidām nepiekrita atalgojuma kāpinājumam augstskolu mācībspēkiem, atliekot šo jautājumu uz nākamā gada budžeta diskusijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lūdza šos līdzekļus piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Šis Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts tika izstrādāts saskaņā ar indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Saskaņā ar minēto grafiku pedagogu zemākajai mēneša darba algas likmei no 2020.gada 1.septembra jābūt 790 eiro.

IZM norāda, ka secīgi un pakāpeniski sakārtojot skolu tīklu, gan atbilstoši pieņemtajām normatīvo aktu izmaiņām, gan pašvaldībām vērtējot demogrāfijas tendences, ieekonomētie finanšu līdzekļi ļaujot paaugstināt pedagogu atalgojumu.

Atbilstoši IZM piedāvājumam, tiks palielinātas arī profesionālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju, kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes.

Valdības pieņemtie noteikumu grozījumi paredz svītrot normu, kas nosaka, ka pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un metodiķiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka attiecīgā novada jeb republikas pilsētas pašvaldība. IZM uzskata, ka minētais regulējums zaudējis aktualitāti, jo šīm personām, līdzīgi kā citu izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem un metodiķiem, zemāko amata algu nosaka atbilstoši pedagogu darba samaksas noteikumiem, bet pašvaldība ir tiesīga noteikt arī augstāku amata algu.

IZM atzīmē, ka esošais normatīvais regulējums visiem valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem paredz piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas. Turpmāk šādu piemaksu IZM rosina piešķirt tikai valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vidējās izglītības programmas, un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem, izņemot pedagogus, kuri īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Ministrijas ieskatā, šādas izmaiņas normatīvajā regulējumā nepieciešamas, jo būtiski palielinās prasības valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vidējās izglītības programmas, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, kā arī prasības valsts ģimnāzijām kā metodikā darba centriem.

Tāpat IZM šo ieceri pamato ar to, ka nepieciešams stiprināt valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru autonomiju, radot iespējas izglītības iestādē izvērtēt pedagogu sniegumu un darba rezultātus, atbilstoši tam nosakot piemaksas apmēru.

IZM uzsver, ka minētās izmaiņas valsts ģimnāziju pedagogu piemaksu normatīvajā regulējumā nedod valsts budžeta finansējuma ietaupījumu, kā arī nesamazina valsts ģimnāzijai aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, jo ministrija vienlaikus ir sagatavojusi arī grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs", kurā paredzēts, aprēķinot mērķdotāciju pedagogu darba samaksai valsts ģimnāzijām, paaugstināt koeficientu skolēnu skaitam 10.-12. klasēs no 1,1 līdz 1,22.

Grozījumi paredz, ka pedagogiem, kuri strādā ar izglītojamajiem ieslodzījuma vietās, tiks piemērots papildu koeficients 1,3.

Tāpat šie grozījumi paredz, ka izglītības iestādes dibinātājam saskaņā ar tā apstiprinātajiem kritērijiem, izvērtējot izglītības iestādes vadītāja darba intensitāti, darba kvalitāti un personīgo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, ir tiesības izglītības iestādes vadītājam noteikt piemaksu par darba kvalitāti no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem.

Valsts profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītājiem piemaksu par darba kvalitāti varēs noteikt līdz 40% no iestādes vadītājam noteiktās amata algas iekš iestādes darba samaksas fonda.

Tomēr minētais punkts neattieksies uz pašvaldību dibināto izglītības iestāžu vadītājiem, jo pašvaldības piemaksas par darba kvalitāti to dibinātājām izglītības iestādēm nosaka no pašvaldību budžeta līdzekļiem atbilstoši pašvaldību normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

IZM pieejamie dati liecina, ka šīs izmaiņas attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības pedagogiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem.

IZM aplēses liecina, ka papildus nepieciešams finansējums 8 214 473 eiro apmērā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai, lai pilnībā izpildītu grafikā noteikto 2020.gada plānoto palielinājumu.

Savukārt 2021.gadam, 2022.gadam un 2023.gadam papildus būs nepieciešami 24,64 miljoni eiro.

IZM noteikumu projektā min, ka no 2021.gada jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanas nodrošināšanai skatāms vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Vienlaikus noteikumu projektā ministrija bija norādījusi, ka apstiprinātais pedagogu darba samaksas grafiks paredz zemākās algu likmes palielinājumu arī augstākās izglītības pedagogiem.

IZM rosināja profesoriem paaugstināt zemāko algu likmi par 39 eiro, līdz 1569 eiro, asociētajiem profesoriem - par 31 eiro, līdz 1256 eiro, docentiem - par 25 eiro, līdz 1005 eiro, lektoriem - par 20 eiro, līdz 805 eiro, bet asistentiem - par 16 eiro, līdz 641 eiro.

Tomēr valdība lēma neatbalstīt šādu ieceri, un IZM piedāvājumu pārskatīt mācībpsēku atalgojumu līdz 1.septembrim labot un protokolā norādīt, ka šis jautājums izskatāms valdībā kopā ar 2021.gada vidēja termiņa budžetu.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), tāpat kā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), šādam piedāvājumam iebilda, uzsverot, ka šāda pat situācija esot veidojusies pērn, kad netika panākts, ka augstskolu pedagogu atalgojums kā pozīcija tiek iekļauts budžetā.

Šuplinska norādīja, ka 2020.gada kāpinājumam finansējums 380 000 eiro apmērā ir rasts no IZM līdzekļiem, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka 2021.gadam šī nauda būs atrodama.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Kariņš aicināja par šo jautājumu diskutēt, izskatot nākamā gada budžetu. Šuplinska akceptēja šādu piedāvājumu, taču viņa un Bordāns sagatavos īpašo viedokli, ko pievienos protokollēmumā.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.