2020.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2019.gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 6,6% (no 7,47 līdz 7,97 eiro).
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9%.
Bruto darba samaksas mediāna 2020.gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa - pieaugums 7,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020.gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9%.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Covid19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020.gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkst. jeb 3,9%. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.
Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 200,8 milj. eiro jeb 2,0%, taču tā kritums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs, kur gada laikā samazinājās darbinieku skaits.
2020.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1138 eiro, sabiedriskajā sektorā - 1156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 1121 eiro.
Privātajā sektorā gada laikā algas augušas straujāk - par 6,7% gadā, sabiedriskajā - par 4,9%, bet vispārējās valdības sektorā - par 6,3% gadā.
2020.gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieaudzis profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - par 11,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9,7%, kur pieauga darba samaksas fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 9,6%, kur atalgojuma fonds audzis ievērojami straujāk nekā darbinieku skaits.
Vismazākā vidējā darba samaksa 2020.gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), kur COVID pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā samazinājās par 5,3%, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (931) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (935).
Gada laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas nozarē - no 1071 līdz 1068 eiro jeb par 0,3%.
Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā - par 7,8%. Zemākais pieaugums bija Kurzemē - 5,3% un Latgalē - 5,5%. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6% gadā. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1276 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (793 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
2020.gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1188 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,7%.
2020.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā - par 7,0%, sabiedriskajā sektorā - par 5,8%, bet vispārējās valdības sektorā - par 7,1%.
Salīdzinot ar 2020.gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,5%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā - 5,4%, privātajā - 1,1%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1%.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 871 eiro, un salīdzinājumā ar 2019.gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,4%. Salīdzinot ar 2020.gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,2%.
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020.gadā bija 7,97 eiro un gada laikā tā pieauga par 6,6% (2019.gadā - 7,47 eiro).
Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz 10,06 eiro jeb par 6,2%.
Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020.gadā galvenokārt ietekmēja nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2%, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa pieauga tikai par 1,7%.
Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļās "Darba samaksa" un "Darbaspēka izmaksas".