Pašnodarbinātos nomoka ar papīru būšanu

© Raitis Plauks, f64

Dzīvokļu izīrētāji, pedagogi, rokdarbnieki, pārdevēji – divpadsmit cilvēki ieradušies uz semināru pašnodarbinātajiem VID Rīgas reģionālās iestādes Latgales priekšpilsētas nodaļā. "Pārāk daudz papīru," nopūšas viens no atnākušajiem. Viņi abi ar sievu ir pedagogi un līdz šim tikai apsvēruši iespēju reģistrēties kā pašnodarbinātie, taču nu liekas gatavi atmest tam ar roku.

"Ļoti gaidīju šo semināru un domāju, ka pēc tam zināšu visu, kas pašnodarbinātajam jāzina, bet – nekā," vīlusies ir rīdziniece Irina. Viņa kā pašnodarbinātā reģistrējusies septembra sākumā. Iepriekšējā darbavietā sieviete astoņus gadus mācījusi rokdarbus. Pirms pusgada viņa aizgājusi, lai pasniegtu nu jau savos kursos pēc pašas veidotām programmām.

Savukārt Irēna veselības problēmu dēļ nestrādā jau divus gadus, bet tagad plāno pievienoties Irinai, mācot kursos rokdarbus. "Tagad saprotu, ka varu pati strādāt kā pašnodarbinātā – pasniegt, plānot savu darba laiku un būt starp domubiedriem," saka Irēna. "Vēl neesmu reģistrējusies, šodien atnācu vien paklausīties. Taču pirmajā mirklī nešķita, ka pārskatu un deklarāciju sagatavošana būtu vienkārša."

Arī konsultāciju daļas vadītāja Brigita Skrabiņa atzīst – ar viena semināra apmeklējumu nepietiek, tāpēc cilvēki šeit nākot arī otro, trešo un ceturto reizi.

Šajā nodaļā starp jaunreģistrētiem pašnodarbinātajiem visvairāk ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāju, dzīvokļu izīrētāju, pārdevēju, nākot arī rokdarbnieki. Kopš septembra interesi izrādot arī skolotāji, kuri apsver iespēju reģistrēties kā pašnodarbinātie un strādāt ar bērniem, vadot pulciņus.

Šā gada laikā kā pašnodarbinātie valstī kopumā reģistrējušies vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku. Latgales reģionālās iestādes nodaļās jaunreģistrēto pašnodarbināto vidū ir dažādu pakalpojumu sniedzēji – telpu uzkopēji, frizieri, celtniecības darbu veicēji, tulki, arī medicīnas māsas, kas zaudējušas darbu stacionāros. Reģistrēties vēlas arī skolotāji, tostarp pensionētie. Arī Vidzemē skolotāji un pirmsskolas iestāžu pedagogi izrāda lielu interesi par saimnieciskās darbības reģistrēšanu.

Zemgalē jaunreģistrēto pašnodarbināto vidū visvairāk ir celtnieku un palīgdarbu veicēju, lauksaimniecības produkcijas ražotāju, mediķu un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju.

Kurzemes pilsētās Saldū un Kuldīgā visvairāk ir jaunreģistrēto pašnodarbināto, kas veic mežizstrādes darbus, Liepājā tie ir celtnieki, kā arī skolotāji, Ventspilī – grāmatveži, nekustamā īpašuma iznomātāji un palīgstrādnieki.

Sabiedriskās domas pētniecības organizācijas Gallup un Eurobarometer nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka tuvāko piecu gadu laikā kļūt par pašnodarbinātajiem un sākt savu uzņēmējdarbību vēlas puse Latvijas iedzīvotāju. Šādu ieceri gan drīzumā var apslāpēt nodokļu sloga palielināšana – saskaņā ar papildināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu nākamgad no 15% līdz 23% plānots paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbināto iedzīvotāju ienākumiem. Par šīm izmaiņām gan vēl jālemj Ministru kabinetam un Saeimai.

***

PAŠNODARBINĀTO IECIENĪTĀKĀS JOMAS

lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi

individuālo pakalpojumu sniegšana (tekstilizstrādājumu un kažokādu mazgāšana un ķīmiskā tīrīšana, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, apbedīšana un ar to saistītā darbība, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi)

darījumi ar nekustamo īpašumu

veselības un sociālā aprūpe

Avots: VID

Ekonomika

No 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas varēs pieteikties 79,748 miljonu eiro atbalstam vairākos pasākumos saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.

Svarīgākais