VID sāks vētīt lietoto automašīnu pircējus

Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas skars lietotu auto pircējus.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, informē Finanšu ministrija. Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka personai, kura pati patstāvīgi iegādājusies transportlīdzekli ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī), būs iesniegumā jānorāda transportlīdzekļa iegādes valsts, datumu, samaksas veids, darījuma summa, pārdevējs, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu.

Tas tiks darīts, lai paaugstinātu VID nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.

VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Gūto ienākumu slēpšana negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu un sabiedrības dzīves kvalitāti, bet arī uzņēmējdarbību, kas izpaužas negodīgā nodokļu konkurencē starp godprātīgo nodokļu maksātāju (komersantu), kurš maksā visus no uzņēmējdarbības normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, un nodokļu maksātāju (komersantu), kurš negodprātīgā veidā izvairās no normatīvajos aktos noteiktu nodokļu nomaksas, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz valsts un visas sabiedrības izaugsmi un labklājību, tostarp ekonomiski būtiski kropļojot transportlīdzekļu tirdzniecības tirgu un veidojot negodīgu konkurences sāncensību. Tādējādi ir jānodrošina pasākumu īstenošana, kas mazinās iespējas izmantot tiesību normās nenoteiktus jautājumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tajā skaitā minimizētu nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti.

VID ir veicis izvērtējumu fiziskām personām, kuras 2021. gada martā un 2022. gada 1.-8. aprīlī iegādājās transportlīdzekļus ar izlaiduma gadu ne vecāku par 2016. gadu un iegādes vērtību lielāku par 10 000 euro, kuru īpašumā pirmo reizi reģistrēti vai atkārtoti reģistrēti pēc izvešanas no iekšzemes reģistrēti transportlīdzekļi Latvijā minētajā periodā. Izvērtējuma rezultātā secināts, ka, iespējams, transportlīdzekļu iegādēs ir iesaistītas Latvijas juridiskās personas (faktiskie darījuma organizatori, labuma guvēji), kas ar fizisko personu starpniecību izvairās no pilnīgas nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos, kā arī pastāv risks, ka transportlīdzekļu reģistrācijai tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši iegādes dokumenti. Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātā konstatēto, 89 fiziskām personām tika uzsākti nodokļu administrēšanas pasākumi, kuru laikā konstatēts, ka transportlīdzekļu reģistrācijai CSDD tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši transportlīdzekļu iegādes dokumenti (piemēram, iespējams, viltoti dokumenti), tiek sniegti pretrunīgi paskaidrojumi par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, pirkšanas un pārdošanas darījumā iesaistītajām personām.

Tāpat VID, veicot lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomas esošās situācijas novērtējumu, ir identificējis būtiskus nodokļu nenomaksas riskus: darba samaksas nedeklarēšanā, saimnieciskās darbības ieņēmumu neuzrādīšanā, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Secīgi, vairāku gadu garumā valsts budžetā netika saņemti nodokļu maksājumi vairāku miljonu apmērā. Nedeklarētā darba samaksa automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanas nozarē 2022. gadā veidoja 4,72 milj. euro. Tāpat saskaņā ar VID aplēsēm nozarei ir augsti nodokļu saistību nemaksāšanas riski - 14 % no nozares nodokļu maksātājiem pastāv būtiski nodokļu parādu segšanas riski. Savukārt par neuzrādīto ienākumu esību netieši liecina gan nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algu” augstais īpatsvars (kuras līdzekļu avots ir tieši neuzskaitītie saimnieciskās darbības ieņēmumi), gan PVN maksātāju zemais īpatsvars nozarē. Atbilstoši VID sniegtajai informācijai nozares komersanti savā darbībā lielākoties pārsniedz PVN maksātāja obligātās reģistrācijas slieksni (40 000 euro 12 mēnešu laikā), ņemot vērā tirgotās preces augsto vērtību.