Dombrovskis liek mainīt likumus, lai aizsargātu vienīgā mājokļa kredītņēmējus

Ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, premjers Valdis Dombrovskis ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviest sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.

Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja-fiziskas personas atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas, nra.lv informēja V. Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne.

Papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.

Gatavojot šādus grozījumus, Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.

Jau ziņots, ka apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcija, tiekoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku Jāni Brazovski, pauda bažas, ka hipotekāro kredītņēmēju saistību neizbeigšana līdz ar ķīlas atdošanu bankai patlaban rada milzīgu spriedzi kredītņēmēju vidū un liek viņiem aiziet pelēkajā ekonomikā. Līdz ar to šī problēma būtu jārisina.

Brazovskis atbildēja, ka ķīlu kā vienīgo kredīta garantu varētu iestrādāt likumdošanā nākotnē, taču to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz jau izsniegtajiem kredītiem, jo vismaz privātpersonu segmentā bankas ir vadījušās pamatā no aizņēmēja naudas plūsmas, nevis no ķīlas vērtības.

Arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons ir atzinis, ka teorētiski nākotnē ir iespējams ieviest sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants hipotekārajiem kredītam, protams, neattiecinot to uz jau izsniegtajiem kredītiem.

Pēc viņa teiktā, kā paraugu šādas sistēmas izveidošanai varētu izmantot ASV hipotekārās kreditēšanas sistēmu, kura diemžēl sabruka tieši tādēļ, ka kredītņēmēji, pasliktinoties maksātspējai, aktīvi izmantoja iespēju atbrīvoties no kredītsaistībām, atdodot ķīlu. Tādējādi tika izraisīts ķīlu vērtības straujš kritums, kas noveda pie milzīgiem banku zaudējumiem un hipotekārās kreditēšanas sistēmas sabrukuma, skaidroja Tverijons.

LKA prezidents arī norādīja: lai sistēmu ieviestu, ir jāpieņem speciāls likums, kurā tiktu atrunāta ķīlas, ķīlas tirgus vērtības, uz ķīlas bāzes izlaisto vērtspapīru un to pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu vieta un kopsakarība hipotekārās kreditēšanas procesā.

Lai šī sistēma darbotos un kredītņēmējam būtu iespēja atbrīvoties no savām saistībām, atdodot ķīlu bankai, ir nepieciešams plašs un aktīvs nekustamo īpašumu tirgus, piebilda Tverijons. Pēc viņa domām, pat ja nekustamo īpašumu tirgus nākotnē būs aktīvs, tas nekad nebūs pietiekami liels un interesants, lai droši varētu tirgot hipotekārās ķīlu zīmes.

Arī šodien Latvijā hipotekāro kredītu izsniegšanai tiek izmantoti nevis resursi, kas iegūti, pārdodot hipotekāro ķīlu zīmes, bet gan komerciālā veidā piesaistītie resursi, proti, noguldījumi un aizņēmumi, atzīmēja Tverijons.

LKA prezidents arī domā, ka hipotekārais kredīts, kas ņemts uz 20 līdz 30 gadiem vienīgā mājokļa iegādei, nav un nevar būt par pamatu kredītņēmēju spriedzei. Viņaprāt, spriedze pašlaik pārsvarā ir tiem kredītņēmējiem, kuri savus kredītus izmantoja nekustamo īpašumu iegādei spekulatīvos nolūkos ar mērķi tos vēlāk pārdot, vai tiem, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojās kā nereģistrēti uzņēmējdarbības veicēji.