LDDK: Latvijas ekonomikai nepieciešams uzrāviens, jo ar katru dienu turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm

Latvijā ir sāktas nozīmīgas reformas gan nodokļu politikas, gan cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju jautājumos, un pēc Ministru prezidentam Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas nav pieļaujama šo pārmaiņu īstenošanas atlikšana, aģentūrai LETA teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka LDDK ir svarīgi pēc iespējas ātrāk zināt, ar ko strādāt tālāk. Tostarp LDDK vēlas aktīvi iesaistīties jaunās valdības deklarācijas izstrādē, lai veicinātu konkrētos, izmērāmos un sasniedzamos rezultātos balstītu darāmo darbu sarakstu.

"Latvijas ekonomikai nepieciešams uzrāviens, jo ar katru dienu turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm," sacīja Bite.

Vienlaikus viņš minēja, ka no nākamā ministru prezidenta LDDK sagaida koordinējošu iesaisti tajos valsts attīstības jautājumos, kas prasa vairāku ministriju un sociālo partneru sadarbību. "Līdz šim šādas iesaistes ir trūcis, kas arī izskaidro to, kāpēc vairākas reformas ir ievilkušās," sacīja Bite.

Ir svarīgi jau tagad izvirzīt skaidrus un izmērāmus sasniedzamos rezultātus, kam sekos konkrētu pasākumu plāns, kas veicinātu Latvijas cilvēkkapitāla attīstību un darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas reģionā.

Tāpat Bite pauda, ka par iespējamiem ministru prezidenta kandidātiem nespekulēs, tomēr LDDK ir svarīgi, ka valdības vadītājs spēj organizēt un vadīt komandu. Ir svarīgs arī komandas jeb ministru kabineta, kas cels valsts ekonomisko konkurētspēju, sastāvs. Kā arī ir svarīgi, lai tiktu ievērota konsekvence un rezultativitāte sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Stratēģiski nozīmīga loma, izvēloties kam uzticēt veidot nākamo valdību, ir arī Valsts prezidentam. LDDK, tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, jau šā gada jūnijā bija vienisprātis par savstarpējās sadarbības prioritātēm - sociālā dialoga stiprināšana, ekonomikas transformācija, valsts tēla nozīme investīciju piesaistē. Tiek sagaidīts, ka šīs prioritātes ietekmēs arī premjera kandidāta izvēli un nevilcināšanos šajā rīcībā.

Demisionējošās valdības noteiktie ekonomikas transformācijas plāni ir virzījušies uz priekšu lēnāk, nekā bija plānots un LDDK gribētos. LDDK eksperti un biedri šogad snieguši ieguldījumu septiņās dažādās Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupās, kas strādā pie tādiem jautājumiem kā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, darbaspēka nodokļu konkurētspēja, uzņēmējdarbības attīstība reģionos un citiem. LDDK sagaida, ka arī turpmāk sociālie partneri tiks iesaistīti prioritāšu definēšanā un regulārā sasniedzamo rezultātu izvērtēšanā.

Jau ziņots, ka pirmdien Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Preses konferencē Kariņš informēja, ka ceturtdien, 17.augustā, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja "Jaunās vienotības" (JV) valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Līdz ar Kariņu demisionēšanu būs kritis viss Ministru kabinets, tādējādi paverot ceļu jaunas valdības izveidošanai ar JV, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" kā tās potenciālo kodolu.