Patēriņa cenas septembrī krita nedaudz mazāk nekā mēs prognozējam - par 0.3% mēneša laikā, kas nozīmē 0.5% gada inflāciju. Pārsteigumu sagādāja izglītības maksas pieaugums (+8.1%, t.sk. augstskolās par 13.5%), jo iepriekš lielākās universitātes paziņoja, ka samazinās mācības maksu dažām programmām, skaidro "Swedbank'' vecākā ekonomiste.Lija Strašuna.
Lai gan studentiem, kas sāka mācīties agrāk, tas nenozīmē mazākas izmaksas, šie paziņojumi kopā ar kopējo ekonomisko situāciju lika domāt, ka vidējā maksa par izglītību samazināsies. Izskatās, ka daži tirgus dalībnieki tomēr palielināja studiju maksu, kas ir dīvaini laikā, kad cilvēku ienākumi krīt un daudzi zaudē darbu - augstākā izglītība paliek mazāk pieejama un tas vēl vairāk motivē cilvēkus braukt mācīties ārzemēs.
Pārējās produktu un pakalpojumu grupās patēriņa cenu izmaiņas lielākoties sakrita ar mūsu domām. Jāuzsver, ka, mēneša deflācija septembrī ir ievērojami mazāka nekā augustā, tas ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, nevis ar to, ka deflācijas tendences sāk pierimt. Tas galvenokārt attiecas uz pārtikas cenām - kamēr tās turpināja samazināties arī septembrī, to kritums bijis daudz mazāks nekā augustā. Apģērbiem un apaviem septembrī parādās jaunās kolekcijas un tādējādi arī augstākas cenas, lai gan pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos gados (un tas palielinājums ir visticamāk īslaicīgs, jo vāja pieprasījuma dēļ arī jaunajām kolekcijām samērā drīz tiek piemērotas atlaides).
Mēs sagaidām, ka gada deflācija Latvijā būs novērojama jau nākamajā mēnesī.
3.ceturksnī patēriņa cenas krita jau par 1.9% salīdzinot ar 2.ceturksni (lai gan te jāņem vērā arī augusta sezonālā deflācijā). Salīdzinājumam, pēdējo reizi cenas 3.ceturksnī krita tikai 2003.gadā.
Mēs saglabājam vidējās inflācijas prognozi 2009.gadam ap 3-3.5%. 2010.gadā vidēja deflācija varētu sasniegt aptuveni 3-4%, lai gan to vēl varētu ietekmēt nodokļu izmaiņas, piem. akcīzei un PVN. Deflācija visticamāk iestiepsies arī 2011. gadā, jo privātais patēriņš joprojām būs vājš un 2009-2010.gados notikušā korekcija iespējams būs nepietiekoša, lai atjaunotu valsts konkurētspēju.