Izskan prognozes, par cik biodegvielas obligātais piejaukums pacels cenu dīzeļdegvielai

Biodegvielas obligātais piejaukums dīzeļdegvielas cenu patlaban varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) pārstāvji, komentējot obligātās biodegvielas piejaukuma prasības atgriešanos no šā gada 1.janvāra, kas iepriekš aptuveni pusotru gadu nebija obligāta.

Tādējādi asociācijā uzsver, ka pieņēmumi par degvielas cenas pieaugumu Latvijā pat par 40 centiem ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku, papildinot, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem, nodevām un citiem faktoriem.

Savukārt publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa varētu palielināt degvielas cenu par diviem centiem litrā, informē asociācijā.

Tāpat LBBA uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas, kā arī asociācija rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

LBBA pārstāvji arī norāda, ka degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas, jo pērn Eiropas Savienība (ES) pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares, savukārt pati sistēma darbosies atsevišķi no esošās ES ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā.

Attiecīgi asociācijā norāda, ka degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas, piebilstot, ka pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties.

Vienlaikus ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī regulējumi paredz, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030.gadā, atgādina asociācijā.

Asociācijā arī norāda, ka uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā regulējuma mērķi tiks izpildīti, tādēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju, papildinot, ka kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk.

Tāpat LBBA pārstāvji piebilst, ka virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām, tādēļ pērn ES pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tostarp transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Savukārt fonda līdzekļi aptuveni 600 miljonu eiro apmērā Latvijai būs pieejami jau no 2026.gada.

Vienlaikus asociācijā atzīmē, ka Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem, papildinot, ka tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrības, biodegvielas, biometāna un citiem transporta enerģijas veidiem.

Tāpat likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē, norāda LBBA pārstāvji.

LETA jau vēstīja, ka ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielai nebija obligāta, bet no šā gada sākuma prasība par obligātās biodegvielas piejaukumu ir atgriezusies.

Tāpat ziņots, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) 2023.gada novembrī pēc sabiedrisko apspriežu norises par Klimata likumprojektu un Transporta enerģijas likumprojektu, ir tos pilnveidojusi un nodevusi atkārtotai saskaņošanai ar visām ministrijām. Savukārt otrdien, 9.janvārī, valdība atbalstīja naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz noteikt drošības rezervēs nepieciešamo pastāvīgi uzturamo naftas krājumu apjomu.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija pārstāv vairākus uzņēmumus Latvijā, kas pārstrādā dažādas izejvielas, piemēram, kultūraugus, atkritumus, atliekas un citus inovatīvus materiālus, lai ražotu atjaunojamo enerģiju.