Eksperts par "airBaltic" finanšu pārskatos saskatīto: Tā ir klasiska "bankrota" pazīme

""airBaltic"nav labāka vai sliktāka par līdzīgām savā industrijā. Kuļas. Man nav arī pamata apgalvot, ka tā būtu slikti/labi pārvaldīta, jo šo aspektu neesmu analizējis, " mikroblogošanas vietnē "x" ar savu vērojumu dalījies uzņēmējs Guntars Vītols, kā rakstīts viņa profilā, ekonomikas, nodokļu un banku eksperts.

"Tiekoties ar Gausa kungu [airBaltic vadītāju], pārrunājām, piemēram, to, ka kompānijas parādi ir vairāk neka miljards eiro. Drīz jāpārfinansē 200 miljoni eiro, naudu varot dabūt tikai dārgi. Varbūt pat par 20% gadā. Tādu ciparu viņš minēja," raksta G. Vītols.

Ja aizņemas naudu par šādu dārgu cenu, kompānija garantēti (viņaprāt ) strādās ar zaudējumiem. Un tas nozīmē, ka valsts budžeta turētājam nāksies atvērt maciņu.

"Taču, šim stāstam ir arī otra puse. Tiek uzskatīts, ka zaudējumi ir pieņemami, jo avioindustrija ‘atved pasažierus’. Un tas kurina ekonomiku. Jā, kaut ko jau kurina. Pie mums? Tūrisma cipari, lai arī atkopušies pēc kovida, atpaliek no kaimiņiem, kuriem nav savas valsts aviokompānijas. Teikt, ka kaut ko vinnējam ar to ‘savu’, ir, manuprāt, ļoti liels un populārs mīts. Neaizmirstam to, ka lido jau arī Rayaner, kuriem mūsu valsts nekādu atbalstu nedod. Un pasažieri… nu mums te populāri braukt uz Turcijām un samaksāt tur par ‘all inclusive’. Nauda jau ne tikai atbrauc, bet arī aizbrauc. airBaltic flotē tagad ir nedaudz mazāk kā 50 lidmašīnas, plānots to skaitu dubultot. Es saku tā - ja tam beigu galā atkal vajadzēs valsts atbalstu (tagad vai nākotnē), un es domāju, ka vajadzēs, tad es labāk tērētu naudu citiem valstiskiem mērķiem. Piebremzējam grandplānus, piesaistam kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu kā akcionārus, un tad kaut kā racionāli optimizējam to biznesu. Ko darīt tagad? Plāns tur ir tāds, ka "uzkruķīs" pasažieru skaitu, uzlabos finanšu rādītājus un tad varbūt izdodas kompāniju pārdot biržā. Par cik? Es saprotu to, ka, pie šādas parādu nastas kompānijas reālistiska cena šobrīd ir ap nulli. Gausa kungs nepiekrita, jo esot jāskatās ‘nākotnes vērtība’. Tā jau arī var skatīties. Ja piepildās grandplāni, tad … gaišā nākotne. Es gan esmu vecs un nīgrs, skatos ciparus tagad un redzu baranku. Nulli. Apgrozījums kompānijai iespaidīgs (virs pusmiljarda), tagad pat parādījusies peļņa, attiecīgi šai naudas plūsmai/biznesam, protams, ir kaut kāda vērtība. Varētu būt pat miljards. Bet, ja noņemam nost parādus, pāri jau nekas nepaliek. To rāda arī finanšu pārskati - kompānijas pašu kapitāls ir mīnusā. Tā ir klasiska ‘bankrota’ pazīme. Finanšu pārskatos lieto tādu standarta frāzi - ‘darbības turpināšanas princips’. Nozīmē to, vai plānots, ka kompānija izdzīvos vai faktiski tiks likvidēta. Ja kompānijas pašu kapitāls ir negatīvs kā tagad, tad uz šo jautājumu jāatbild. Negatīvs pašu kapitāls ir nedaudz līdzīgi situācijai, kad tavas mājas vērtība ir mazāka par hipokredīta lielumu. Ja vari to parādu vilkt, dzīvosi, bet ja to māju būsi spiests ‘pārdot biržā’, tad … paliks tikai parāds. Valde uzskata, ka izdzīvos (ielieku bildi no pagājušā gada pārskata). Neskatoties uz drūmiem rādītājiem un riskiem, kurus paši piemin," teic G. Vītols.