Krievijā ražotās preces nonākušas vairākās valsts iestādēs, arī "Latvijas televīzijā"

© F64

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegād

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa aģentūrai LETA norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

"Viennozīmīgi pēc šo preču sortimenta pārbaudes, tiks darīts viss iespējamais, lai Krievijā ražotā tēja "Greenfield" pēc iespējas ātrāk tiktu izņemta no piegādājamo preču sortimenta," apliecināja kompānijas valdes locekle, piebilstot, ka gadījumā, ja šajā preču sortimentā tiks konstatētas vēl kādas Krievijā ražotās preces, neatkarīgi no tā, vai tās iekļautas sankciju sarakstos, preces tiks izņemtas no piegādājamo preču saraksta un aizstātas ar citu produkciju.

Tāpat viņa uzvēra, ka Krievijā ražotās produkcijas iegāde nav bijusi apzināta un "Lanekss" pārtrauks jebkādu preču iepirkšanu, kuru ražotājvalsts ir Krievija.

Uzņēmums "Lankess" 2022.gadā strādāja ar 5,62 miljonu eiro apgrozījumu un 1,08 miljonu eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". "Lanekss" reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2840 eiro, bet vienīgā īpašniece ir Siliņa.

Savukārt atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegtajai informācijai pērn Latvijā pārtikas produktus no Krievijas un Baltkrievijas ieveduši kopumā 85 uzņēmumi, tostarp 30 uzņēmumi pārtikas produktus no Krievijas un Baltkrievijas ieveduši vairākkārt. Cita starpā pārtikas produktus Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas vairākkārt ieveduši tādi pārtikas un dzērienu vairumtirgotāji kā "Tabakas nams grupa", "Sapnis-L", SIA "Tirgobalt-X", SIA "Vija SP", SIA "Monolith Baltic" un SIA "Ritalekss".

Vienlaikus Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija liecina, ka "Lanekss" atklātajos konkursos par pārtikas preču piegādi valsts un pašvaldību struktūrvienībām ieguvis tiesības piegādāt preces vairāk nekā 40 iepirkumos, kuriem līgums slēgts kopš 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat publiskajos iepirkumos par pārtikas preču piegādi līgumi gandrīz 20 gadījumos slēgti ar SIA "Futurus Food", kas pieminēts PVD sarakstā par pārtikas preču importu no Krievijas un Baltkrievijas pērn 11 mēnešos.

Gandrīz desmit iepirkumos līgumi slēgti ar abiem uzņēmumiem.

Līdztekus slēgti līgumi arī ar SIA "Voldemārs", kas iekļauts PVD sarakstā par pārtikas preču importu no Krievijas pērn 11 mēnešos, kā arī ar nepārtikas vairumtirgotāju SIA "A.G.A. Ltd", kura tīmekļvietnē par visplašāk pārstāvēto zīmolu norādīts Krievijā bāzētais uzņēmums "Berrosi".

Minētie uzņēmumi dažādās kombinācijās līgumus par pārtikas produktu piegādi 2023.gadā slēguši gandrīz 60 atklātajos konkursos. Aģentūras LETA rīcībā gan nav informācijas par slēgtajiem līgumiem iepirkumos, kas vesti sarunu procedūrās.

Uzņēmumi "Futurus Food" un "Lanekss", kas atklātajos konkursos par pārtikas piegādi pārstāvēti visbiežāk, produktus cita starpā piegādājuši Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vajadzībām, Rīgas izglītības iestādēm un izglītības iestādēm Daugavpilī, Jēkabpils novadā, Viļānu apvienībā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Salaspils novadā, kā arī citviet.

Tāpat līgumi par pārtikas piegādi slēgti ar vairākiem pansionātiem, sociālās aprūpes centriem un slimnīcām, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, "Ģintermuižu", Rīgas 2.slimnīcu un Vidzemes slimnīcu.

Tikmēr "A.G.A. Ltd" un "Voldemārs" līgumus slēguši tikai iepirkumos par EIS dalībnieku apgādi.

"Futurus Food" vadītāja Irēna Graube aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmumam bija līgums ar noteiktiem nosacījumiem un datumiem tikai ar vienu Krievijas alus ražotāju "Baltika" līdz 2023.gada beigām. "Atlikušo daļu pārdodam un projektu esam noslēguši," viņa apliecināja, piebilstot, ka "Futurus Food" neplāno šo sadarbību turpināt un neizplata Krievijā ražoto produkciju, lai apgādātu pašvaldības un valsts iestādes.

Tāpat viņa uzsvēra, ka "Futurus Food" paplašinājis preču klāstu no Ukrainas.

Tikmēr uzņēmuma tīmekļvietnē publiskotā informācija liecina, ka "Futurus Food" preču klāstā vēl joprojām pieejami Krievijā ražoti produkti, piemēram, Krievijā bāzētā "Chernoalovka" zīmola bezalkoholiskie dzērieni. Tāpat tīmekļvietnē starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un ASV par vienu no galvenajiem sadarbības partneriem norādīta Krievija.

2022.gadā "Futurus Food" strādāja ar 11,872 miljonu eiro apgrozījumu un 854 831 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 106 680 eiro. "Futurus Food" īpašnieki vienādās daļā ir Natana Teļžanska uzņēmums SIA "RigaExport", Iļjam Čihačovam piederošais SIA "Lilac" un Alekseja Zajaca uzņēmums SIA "Neomaks".

"Avi Trade" aģentūrai LETA komentāru nesniedza. Vienlaikus "Firmas.lv" pieejamais uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojums par 2022.gadu liecina, ka "Avi Trade" ir sadarbības partneri gan Krievijā, gan Ukrainā, un, kā norādīts vadības ziņojumā, "sadarboties ar šīm valstīm kļuvis sarežģīti, bet tomēr iespējami".

Tāpat uzņēmuma vadības ziņojumā minēts, ka uzņēmums pievērš uzmanību sankcijām un ņem tās vērā. Līdztekus minēts, ka gadījumā, ja ar sankciju ieviešanu nebūs iespējams turpināt sadarbību ar partneriem no Krievijas, uzņēmums būs spiests pārtraukt darba attiecības ar apmēram desmit no saviem darbiniekiem sortimenta sašaurināšanās dēļ.

Vadības ziņojumā arī teikts, ka "Avi Trade" sadarbojas ar saistītu uzņēmumu SIA "Monolith Baltic", kura preču pārdošana pēc tirgus cenām 2022.gadā veidoja 5,79% no kopējā apgrozījuma.

"Monolith Baltic" un "Avi Trade" abi pieder Aleksandram Ivanovam. "Monolith Baltic" 2022.gadā strādāja ar 3,964 miljonu eiro apgrozījumu un 258 730 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Savukārt "Avi Trade" apgrozījums 2022.gadā bija 2,675 miljoni eiro, bet peļņa - 75 820 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2008.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3130 eiro, liecina "Firmas.lv".

Komentārus aģentūrai LETA nesniedza arī "Sapnis-L" un "Tabakas nams grupa".

"Sapnis-L" 2022.gadā strādāja ar 539 951 eiro apgrozījumu un 7239 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2845 eiro, bet vienīgā īpašniece ir Larisa Jakovļeva.

Gada pārskata vadības ziņojumā uzņēmums nenoliedz sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem importā, vienlaikus uzsverot, ka tiek strādās pie jaunu piegādātāju piesaistes no ES valstīm.

Savukārt "Tabakas nams grupa" 2022.gadā strādāja ar 12,058 miljonu eiro apgrozījumu un 273 202 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 250 000. "Tabakas nams grupa" īpašnieks ir SIA "TN Promotion", kas pieder Pāvelam Felam (47%), Jakovam Strucovskim (33%) un Jūlijanai Felai (20%).

Arī "Tabakas nams grupa" gada pārskata vadības ziņojumā min, ka uzņēmums importē produkciju no ES valstīm un trešajām valstīm.

Pēc uzņēmuma tīmekļvietnē pieejamās informācijas, "Tabakas nams grupa" pārstāvēto zīmolu sarakstā ir vairāki ar Krieviju saistīti zīmoli, piemēram, alkoholisko dzērienu ražotājs "Sordis", kafijas zīmols "Jardin", kā arī jau minētais tējas zīmols "Greenfield".

Uzņēmums norāda, ka tam ir vairāk nekā 3500 klientu, tostarp tādas tirdzniecības ķēdes kā "Rimi", "Aibe", "Maxima", "LaTS", "Elvi" un citi. Tāpat uzņēmumam ir 35 veikali ar zīmoliem "Tabakas nams" un "Krustpunkts".

Tikmēr PVD dati par 2023.gada decembri liecina, ka kopumā Latvijā no Krievijas ievestas 152 001,98 tonnas dažādu kategoriju pārtikas preces. No tām tranzītā caur Latviju uz citām ES valstīm izvesta 3175,01 tonna pārtikas preču, kamēr Latvijā palikušas 148 826,97 tonnas.

Visvairāk Latvijā pērn decembrī no Krievijas nonākuši graudaugu produkti - 96 686,86 tonnas, dārzeņi un sakņaugi - 36 024,27 tonnas, kā arī eļļas augu sēklas un to augļi - 15 400,29 tonnas. Krievijā ražotā kafija un tēja Latvijā decembrī ievesta 7,16 tonnu apmērā, gatavās mērces un garšvielu maisījumi - 7,49 tonnas, bet milti un kondetorejas izstrādājumi decembrī ievesti 34,27 tonnu apmērā.

Tikmēr uz ES valstīm caur Latviju decembrī no Krievijas visvairāk vesti zivju produkti - 1453,03 tonnas, dārzeņi - 883,3 tonnas, kā arī eļļas augu sēklas un to augļi - 198 tonnas.

Iepriekš LTV vēstīja, ka, pasūtot preces EIS, var saņemt preci, kas ražota Krievijā. LTV konkrētajā iepirkumā saņēmis Krievijā ražotu tēju ar zīmolu "Greenfield". Uz tējas paciņas norādīts, ka tā ražota Sanktpēterburgā krietnu laiku pēc Krievijas sāktā pilna apjoma iebrukuma Ukrainā. Tēju piegādāja "Lanekss".

LTV atzīmēja, ka EIS pārrauga Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kurā norādīts, ka izsekot katra produkta izcelsmei vairāku desmitu tūkstošu pozīcijās ir neiespējami, tāpēc preču piegādātāji ir rakstiski brīdināti par Eiropas padomes regulu, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem un regulā teikto, ka aizliegts iegādāties preces no Krievijas. Īpaši uzsvērts, ka tas attiecas ne tikai uz tiešajiem piegādātājiem vai importētāju, no kura "Lanekss" saņēmis šo preci, bet arī attiecas uz visu piegādes ķēdi.

VRAA arī pausts, ka kopš 2022.gada 8.aprīļa, kad regula tika pieņemta, šis ir pirmais gadījums, kad kāds uzņēmums pieķerts, publiskajos iepirkumos piegādājam Krievijā ražotas preces.

Ekonomika

Sarunās ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru notiek virzība uz akcionāru līguma noslēgšanu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Svarīgākais