Latvijā cilvēki negribot pirkt Krievijas gurķus; tāpēc ir tirgotāji, kas mānās ar produkta izcelsmi

© Ģirts Ozoliņš/MN

Krievijas dārzeņi Latvijā mēdz nonākt caur Poliju, aģentūrai LETA pauda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Viņš sacīja, ka kooperatīva biedri vairākkārt pauduši bažas par Krievijas izcelsmes dārzeņu nonākšanu Latvijas tirgū caur Poliju, tādējādi negatīvi ietekmējot pašmāju audzētājus - samazinot vietējo dārzeņu pārdošanas apjomus un cenu. Par šādu iespējamību LLKA brīdināja arī tad, kad tika izskatīta samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Feldmanis sacīja, ka praksē novērotas vismaz divas tendences. Pirmā paredz, ka poļu piegādātāji ieved Krievijas produkciju un tirgo to Latvijā, maldīgi norādot Poliju kā izcelsmes valsti. Savukārt otra tendence paredz, ka importētāji ieved augļus un dārzeņus no Polijas, reģistrējoties kā PVN nemaksātāji, un faktiski patur sev 21% no pārdošanas cenas. "Vietējie ražotāji, kuriem apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, samaksā 21% PVN veidā valsts budžetā," atzīmēja LLKA ģenerāldirektors.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) aģentūra LETA noskaidroja, ka pirms kāda laika dienests saņēmis sūdzību par to, ka Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes gurķi tiek uzdoti par Polijas izcelsmes, tādējādi maldinot patērētājus.

PVD februāra pēdējās nedēļās veica pārbaudes gan pie vairumtirgotājiem, gan mazumtirgotājiem un konstatēja, ka atsevišķu vairumtirgotāju klāstā patiešām ir gan Krievijas, gan Baltkrievijas izcelsmes gurķi, kas ievesti no vairumtirgotājiem Polijā. Preču pavaddokumentos saistībā ar izcelsmes valsti pārkāpumi netika konstatēti.

No teju desmit pārbaudītājiem mazumtirgotājiem vienā gadījumā PVD konstatēja, ka pārdevējs patērētājus ir maldinājis par preču izcelsmi un par šo gadījumu tika uzsākta administratīvā lietvedība. Tirgotājs dienestam skaidrojis, ka izcelsmes valsts mainīta, jo Krievijas gurķus cilvēki negribot pirkt.

Pārkāpumi konstatēti SIA "Kvalass" ar trim tirdzniecības vietām Rīgas Centrāltirgū.

Dienestā arī norāda, ka līdzīgi kā katru pavasari, arī šogad, sākoties dārzeņu, ogu sezonai, PVD, veicot mazumtirgotāju pārbaudes, pievērsīs pastiprinātu uzmanību preču izcelsmei.

Ja patērētājiem ir aizdomas par iespējamu maldināšanu ar preces izcelsmes valsti, PVD aicina par to ziņot, lai varētu veikt pārbaudes.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Kvalass" 2022.gadā strādāja ar 91 073 eiro apgrozījumu un 275 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2845 eiro, bet vienīgā īpašniece - Jeļena Stola.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA norādīja, ka viena no pamatbrīvībām Eiropas Savienībā (ES) ir brīva preču kustība, tādējādi ES preču pārvietošanai starp dalībvalstīm, pārvadājuma laikā nešķērsojot trešās valsts teritoriju, muitas procedūras netiek piemērotas.

VID Muitas pārvaldes rīcībā nav statistikas par augļiem un dārzeņiem, kas ievesti Latvijā no Polijas.

Jau ziņots, ka marta sākumā Polijas premjerministrs Donalds Tusks aicinājis ES piemērot visaptverošas sankcijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

"Es gribētu, lai mēs kā ES izlemtu par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem," žurnālistiem vizītē Lietuvā sacīja Tusks.

Vienlaikus Latvijā liegums ievest virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu stājās spēkā 8.martā.

LLKA ir 2002.gadā dibināta biedrība, kuras biedri ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvās sabiedrības. Patlaban LLKA ir 52 biedri.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais