Labos apstākļos turētas vistas ir veselīgākas un dēj kvalitatīvākas olas, pauž olu ražotāji

© Dmitrijs Suļžics/MN

Labos apstākļos turētas vistas ir veselīgākas un dēj kvalitatīvākas olas, diskusijā "Kad Latvija būs brīva no sprostiem?" pirmdien pauda olu ražotāji un tirgotāji.

Diskusija norisinājās kā daļa no izstādes "Par dzīvniekiem - Eirotūre 2024", kas veltīta dzīvnieku aizsardzībai un ierīkota speciāli piemērotā kravas automašīnā.

AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps pauda, ka citu variantu nav un ir jāpāriet uz labos apstākļos turētu vistu sistēmu. Tomēr šobrīd nav skaidrs, cik ilgu laiku pilnīga pāreja varētu prasīt. Eiropā un sabiedrībā ir nosakņojusies ideja par labāku apstākļu nodrošināšanu dējējvistām, un patlaban ļoti reti ir kāds ražotājs, kurš vēl izskata iespēju ieguldīt sprostos dētu olu sistēmās.

Viņš skaidroja, ka atbrīvoties no sprostos turētām vistām ir viens no ilgtspējīgas domāšanas veidiem. Rūpēties par vistu labturību, rīkoties atbilstoši patērētāju pieprasījumam un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi. Auškāps teica, ka šī ir morāli viegla izvēle, bet nav tehniski vienkārša, jo pāreja ir sarežģīti izpildāma, jo prasa daudz līdzekļu. "Balticovo" paredz līdz 2027.gadam atteikties no dējējvistu turēšanas sprostos.

SIA "Alūksnes putnu fermas" izpilddirektors Hermanis Dovgijs atzīmēja, ka uzlabot vistu labturību ir svarīgi pašiem ražotājiem, jo vistas, kuras turētas labos apstākļos, ir veselīgākas, kā arī dēj vairāk un kvalitatīvākas olas. Tomēr, lai pārietu uz labos apstākļos turētu vistu olu izplatīšanu, nepieciešami papildu līdzekļi, tāpēc ārpus sprostiem dētas olas ir dārgākas par aptuveni 20%.

SIA "Orkla Latvija" komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka uzņēmuma viens no galvenajiem stūrakmeņiem veiksmīgai ražošanai ir ilgtspēja, tāpēc ir izstrādāta ilgtspējas stratēģija, kuras viens no mērķiem ir dzīvnieku labturība, kas ietekmē arī produktu un izejvielu kvalitāti. Tāpēc uzņēmums "Spilva" zīmola produktu ražošanai gandrīz pilnībā izmanto ārpus sprostiem turētu vistu dētās olas. Uzņēmuma mērķis ir līdz 2025.gadam visai "Spilvas" produkcijai izmantot tikai ārpus sprostiem turētu vistu dētās olas. Majonēžu kategorijā uzņēmums jau tagad gandrīz pilnībā izmanto ārpus sprostiem dētas vistu olas un mērču kategorijā to plānots paveikt līdz 2024.gada beigām.

"Orkla Latvija" pārstāve atzīmēja, ka ir svarīgi runāt par sabiedrības izvēli un gatavību izvēlēties labi turētu dzīvnieku produktus. Patlaban grūti teikt, vai labturības faktors ir pirmā izvēle, kas ietekmē produkta iegādāšanos, tāpēc, viņasprāt, sabiedrības izglītošanai un šādu izstāžu izveidei ir liela nozīme. Sabiedrības izglītošana esot kopīgs darbs, kas jāveic, lai mainītu patērētāju uzskatus un izvēli.

Auškāps atzīmēja, ka "Balticovo" sācis trīs lielu ārpus sprostu novietņu kompleksa izveidi ar 150 000 putnu vietām un modernām mūsdienīgām iekārtām, kā arī uzņēmums rūpējas par to, lai jaunputnus audzētu ārpus sprostu apstākļos. Uz katrām trim dējējvistu novietnēm nepieciešams izveidot vienu jaunputnu novietni.

Patlaban "Balticovo" Vilcē, Madonā un Daugavpilī transformējis gandrīz visas vistu novietnes uz brīvo vistu novietnēm. Savukārt Iecavā uzņēmums fokusējas uz kūtī dētu olu ražošanu. Vilcē patlaban ir 20 000 brīvo vistu novietne ar astoņu hektāru platību vistu ganībām. Auškāps atzīmēja, ka katram putnam nepieciešami četri kvadrātmetri ganībām. Daugavpilī izveidota 40 000 vistu novietne, kur vistu ganībām atvēlēti 16 hektāri. Tāpat viņš pauda, ka uzņēmums strādā pie papildu attīstības plāniem.

Auškāps arī teica, ka "Balticovo" sadarbojas ar vietējām bioloģiskajām saimniecībām, kurām palīdz izplatīt produkciju. Sadarbības rezultātā "Balticovo" nodrošina bioloģisko olu produktu klāstu un palīdz mazajām saimniecībām eksportēt savu produkciju un izcelties vietējā tirgū.

Bagātā pauda, ka "Orkla Latvija" turpmāk plāno zīmola "Laima" zefīru ražošanā izmantot vairāk ārpus sprostiem turētu vistu dētas olas, turpināt informēt sabiedrību, kā arī sekot līdzi patērētāju paradumu izmaiņām un pievērst uzmanību, kas vairāk ietekmē patērētāju izvēli.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šo tēmu svarīgi aktualizēt ne tikai vienam uzņēmumam, bet vairākiem lieliem uzņēmumiem, lai veiksmīgāk būtu iespējams ietekmēt patērētāju izvēli.

Jau ziņots, ka izstāde "Par dzīvniekiem - Eirotūre 2024" ir apskatāma Rīgā, Doma laukumā arī otrdien, 18.jūnijā. Mobilā izstāde, kas ierīkota speciāli pielāgotā kravas furgonā, piedāvā interaktīvu pieredzi un dažādus izglītojošus materiālus par dzīvnieku dzīvi industriālajās fermās Eiropas Savienībā.

Tāpat izstādē iespējams ar 360 grādu virtuālās realitātes palīdzību palūkoties uz pasauli no dzīvnieku skatu punkta, lai sniegtu iespēju cilvēkiem labāk izprast situāciju.

Izstādes mērķis ir izglītot cilvēkus par fermu dzīvnieku situāciju Eiropā un ietekmēt lēmumu pieņēmējus noteikt augstāku prioritāti dzīvnieku aizsardzībai, kā arī uzlabot tiesību aktus.

Interaktīvā izstāde "Par dzīvniekiem - Eirotūre 2024" ceļo no Zviedrijas un šovasar viesosies 15 ES valstīs. Izstāde ir latviešu un angļu valodās. Ieeja izstādē ir bez maksas.

Izstādi Rīgā kopīgi organizē Zviedrijas dzīvnieku aizstāvības organizācija "Project 1882" un Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija "Dzīvnieku brīvība".

Svarīgākais