„Venipak” dibinātājs Nerijus Raudonis: divdesmitgadīgs uzņēmums — grūtie pirmie soļi un gūtās atziņas

„Man ir izdevies izveidot tādu uzņēmuma struktūru, kurā katrs speciālists savā jomā ir galvas tiesu pārāks par mani,” saka starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma dibinātājs un vienīgais īpašnieks Nerijus Raudonis. Dibināts pirms 20 gadiem, pašlaik uzņēmums ir izaudzis par starptautisku uzņēmumu, kas ne tikai sniedz sūtījumu piegādes pakalpojumus Baltijas valstīs, bet arī veido ekosistēmu e-komercijas uzņēmumiem, kuri cenšas nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū.

„Nodarbojos ar uzņēmējdarbību no 20 gadu vecuma un nekad neesmu veicis īstermiņa spekulācijas,” saka N. Raudonis. „Esmu uzaudzis vidē, kur dominē ilgtermiņa vērtības. Man mācīja, ja kaut ko dari, tad dari to labi, ja pērc, tad izvēlies labu lietu, un, ja veido, tad veido ilgtermiņa, nevis īstermiņa risinājumus.”

Viņa pirmais uzņēmums bija videonomu tīkls — jaunais uzņēmējs vadīja aptuveni 100 videonomas punktu, kas tika slēgti, kad interneta rītausmā nepieciešamība pēc videonomām strauji kritās.

Uzņēmējdarbības plāns uz salvetes

Nerijus Raudonis stāsta, ka interesi par sūtījumu un loģistikas nozari rosinājis draugs, kas strādāja starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmumā. „Vairākus gadus es vēroju viņa līdzdalību šajā nozarē. Toreiz šāds uzņēmums šķita nesasniedzams, taču acīmredzot mūsu zemapziņā kaut kas iedarbojās un mēs kafejnīcā paņēmām salveti un uzzīmējām shēmu, kā tas varētu būt. Tolaik nebija ne IT, ne skeneru, ne dokumentu vai līgumu — nekā, lai varētu kontrolēt procesu vai sekot līdzi piegādēm,” viņš atceras.

Viņš piebilst, ka nebija arī baiļu, bija vienīgi vēlme virzīties uz priekšu. Tādējādi pēc videonomas punktu pārdošanas un naudas aizņemšanās no bankas tika pieņemts lēmums sākt. „Konkurence nebija liela, tikai daži tirgus dalībnieki, tāpēc šķita, ka tas būs tīrais nieks, taču tā nebija — mums bija jāpārvar milzum daudz šķēršļu, lai sasniegtu to, kas esam tagad.”

Sūtījumu piegādes uzņēmuma sākums — miltu piegāde

Viņš atminas, ka pirmie soļi loģistikas nozarē bijuši patiešām grūti — trūka automobiļu un noliktavu, un bija tikai trīs kurjeri, kuri parasti sāka darbu četros no rīta un piegādāja sūtījumus visā valstī, nemaz nerunājot par problēmām, kas bija saistītas ar loģistikas tīkla izveidi, komercpiedāvājumu sagatavošanu, logotipa izstrādi un visiem pārējiem uzņēmējdarbības uzdevumiem, kuri bija jāpaveic tikai dažām personām.

„Es strādāju par grāmatvedi, noliktavas pārzini un šoferi, taču, lai kā es centos pārdot pakalpojumu, mēs nevienam nebijām vajadzīgi. E-komercija vēl nepastāvēja, un lielie uzņēmumi, pie kuriem mēs vērsāmies, mums visu laiku stāstīja, ka mums ir jāaug.”

Kādu dienu viņa kolēģis atrada dažus klientus, kas piegādāja miltus maizniekiem. „Mums bija jāpiegādā noteikts daudzums miltu,” viņš saka, „un tas mūs motivēja izstrādāt oficiālu dokumentāciju — šīm precēm tika izsniegta mūsu pirmā preču pavadzīme .”

Drīzumā parādījās uzņēmuma pirmais pastāvīgais klients, un Nerijus izveidoja neatkarīgu kurjeru tīklu. „Lūk, tā es dažus gadus strādāju 16-18 stundas dienā, veltīdams miegam pavisam maz laika.”

Krīzes radītās iespējas

2006. gadā uzņēmumam, kam vēl nebija ne jausmas par mākoņpakalpojumu nākotni, jau bija IT sistēma — lietotne, kurai varēja piekļūt attālināti, lai aizpildītu pasūtījumus, izsekotu piegādes, izdrukātu pavadzīmes un uzlīmētu uzlīmes uz kastēm. Šāda sistēma bija nepieciešama, lai nodrošinātu vienmērīgu sūtījumu plūsmu, nevis atsevišķus pasūtījumus.

2008. gada krīze pavēra jaunas iespējas. „Kad visi taupīja naudu un meklēja veidus, kā izdzīvot lēnā ekonomikā, mēs atradām nišu — klientus, kuri varēja ietaupīt, izmantojot loģistikas ārpakalpojumu. Un tas izdevās — mēs paplašinājām darbību Lietuvā, 2010. gadā ienācām Latvijā, bet gadu vēlāk — Igaunijā. Mums bija vajadzīgs ilgs laiks, lai spertu pirmos soļus jaunos tirgos.”

Pakomāti — 2011. gadā gūtā mācība

2011. gadā „Venipak” bija pirmais uzņēmums Lietuvā, kas uzstādīja 50 pakomātus. Diemžēl drīzumā tos nācās demontēt — problēmas sagādāja gan tirgus nesagatavotība, gan augstās lielveikalu platības nomas maksas.

„Pirmos pakomātus mēs izgatavojām paši — manā ģimenē ir inženieri, mans tētis savulaik vadīja ledusskapju fabriku, tāpēc, izmantojot viņa konsultācijas, mēs tos uzbūvējām ātri un lēti.”

Nerijus Raudonis bija iecerējis kopīgu pakomātu tīklu, kas apvieno visus toreizējā loģistikas tīkla dalībniekus, bet, lai gan viņš centās iedvesmot citus īstenot šo ideju, tā neguva atsaucību.

Kaut gan pakomāti 2011. gadā cieta neveiksmi, viņš apgalvo, ka šis eksperiments, pat ja tas sagādāja zaudējumus, bija labs lēmums un ļāva uzlabot izstrādājumu.

„Mēs pārdevām savu pakomātu tīklu pasta nodaļām Kazahstānā un Ungārijā. Un pašā pandēmijas kulminācijā, kad pieprasījums pēc šīm iekārtām strauji pieauga, mana tēta uzņēmums sāka ražot pakomātus ar pilnu jaudu un tagad ir viens no lielākajiem ražotājiem Austrumeiropā.”

Pandēmija nosaka jaunu uzņēmējdarbības virzienu

Vēl viens pieminēšanas vērts pagrieziena punkts „Venipak” divdesmit gadu darbības gaitā bija pandēmija, kuras laikā e-komercija sasniedza rekordlielus apjomus un pakomāti kļuva ļoti pieprasīti.

„Pandēmija lika patērētājiem mainīt savus ieradumus, arvien biežāk izvēloties saņemt pirkumus pakomātā. Vienlaikus šajā periodā parādījās daudz citu tirgus dalībnieku — pēkšņi gandrīz katrs bija kurjers, un visā Eiropā kā sēnes pēc lietus parādījās tūkstošiem pakomātu. Ieiet jaunā laikmetā vienīgi ar kurjerpakalpojumiem nozīmētu palikt tikai Baltijas valstīs, tāpēc mēs meklējām citus veidus, kā paplašināties visā pasaulē.”

Uzņēmums koncentrējās uz neapgūtiem nišas tirgiem, cenšoties nodrošināt jaunas preces un pakalpojumus, sākot no loģistikas lidojumiem līdz pilnīgai pasūtījumu izpildei jeb 3PL¹ , un Nīderlandes e-komercijas vairumtirgotāja iegāde pagājušajā gadā palīdzēja „Venipak” nostiprināt pozīcijas Rietumeiropā.

Tagad uzņēmums darbojas kā piegādes un tirdzniecības platforma, kas no viena avota piedāvā progresīvus e-komercijas risinājumus. „Mūsu mērķis ir savienot Eiropas lielākos tirgus un izveidot tiltu, kas ļauj uzņēmumiem piekļūt visiem e-komercijas portāliem, kur pēc to precēm ir pieprasījums bez šķēršļiem. Mēs to redzam kā neizmantotu un daudzsološu nišu, kas var pavērt uzņēmumam pilnīgi jaunas izaugsmes iespējas.”

Pievēršanās finansēm bija stratēģisks solis

Kaut gan Nerijus Raudonis ir vienīgais „Venipak” īpašnieks, viņš jau sen ir uzticējis uzņēmuma operatīvo vadību algotam direktoram un lielāko daļu laika velta ieguldījumiem un finansēm.

Viņš stāsta, ka šāds lēmums bijis pašsaprotams: „Uzņēmums bija sasniedzis līmeni „cilvēks orķestris”, un es jutu, ka man vairs nepietiek laika un enerģijas tālākai izaugsmei. Tāpēc sāku atteikties no operatīvās darbības, vairāk pievērsos finansēm, samazināju ikdienas darba slodzi un īstenoju savu vispasaules attīstības redzējumu.”

Viņš norāda, ka tas bija ļoti svarīgs solis. „Ja uzņēmums vēlas augt, tālredzīgs dibinātājs un īpašnieks nevar vadīt uzņēmumu pārāk ilgi. Ir jāattīstās, jāpadara kompānija stabila, jāievieš pamatprocesi un jāatrod speciālists, kas spēj veikt operatīvo darbību augstā līmenī. Man izdevās izveidot struktūru, kurā katrs speciālists savā jomā ir galvas tiesu pārāks par mani. Lai izveidotu spēcīgu uzņēmumu, ir vajadzīgi spēcīgi profesionāļi.”

Finanšu pārvaldība ir pasaules galvenā uzņēmējdarbība

Nerijus Raudonis atzīst, ka katru gadu saņem piedāvājumus pārdot savas daļas par arvien augstākām cenām, bet viņš neizskata šo variantu. „Es vienmēr esmu sapņojis par sākotnējo publisko piedāvājumu, un visa uzņēmuma struktūra ir izveidota, lai virzītos šajā virzienā. Ja mēs kādreiz sasniegsim šo punktu, nav teikts, ka mēs tad būsim kurjerpakalpojums.”

Viņš uzskata, ka loģistikas uzņēmuma daļu pārdošana nozīmē iekļauties lielā organizācijā, zaudēt brīvību un kļūt par algotu darbinieku: „Tāds nav mans redzējums. Mūsu priekšrocība ir ātra lēmumu pieņemšana un nekādas birokrātijas. Mēs varam ātri reaģēt uz pārmaiņām, esam elastīgi, un tas rada potenciālu vēl straujākai izaugsmei nākotnē.”

Viņš piebilst, ka pieredze finanšu un ieguldījumu jomā ļoti noder arī uzņēmējdarbībā, jo palīdz analītiski izvērtēt visus iespējamos draudus un riskus. „Finanšu jomā nevar spekulēt un kopā ar visiem pirkt „Tesla” vai „Moderna” akcijas, ir jāpieņem patstāvīgs lēmums. Tas viss ir saistīts ar „Venipak” mērķi paplašināties un iegādāties citus uzņēmumus. Man ir trīs dēli, un es gribu viņiem iemācīt pārvaldīt savas personīgās finanses, nevis uzņēmējdarbību. Naudas pārvaldība ir vissvarīgākā uzņēmējdarbība pasaulē, un, ja to prot, tad vienmēr var atrast kompānijas, kurās ir vērts ieguldīt un gūt peļņu no tā. Vissvarīgākais ir iedvesmot sevi, atrast iekšējo spēku, daudz lasīt un interesēties.”

“Kopš 2020. gada Venipak aktīvi attīsta savu pakomātu tīklu, un šajā laikā Baltijas valstīs investēts pašu kapitāls vairāk kā pieci miljoni eiro. Uzņēmuma mērķis jau kopš pirmssākumiem, ir bijis savienot visas trīs Baltijas valstis vienotā loģistikas tīklā, padarot sūtījumu piegādi maksimāli ātru un ērtu klientiem. Kopumā 2024. gada laikā uzņēmums plāno veikt investīcijas vēl 1,5 miljonu eiro vērtībā, veicot būtiskus uzlabojumus tīkla paplašināšanā, tādējādi palielinot kopējo pakomātu skaitu Baltijā līdz 800 pakomātiem,” komentē Venipak Latvija izpilddirektore Sanita bērziņa, “Venipak grupas uzņēmumiem arvien ir bijusi raksturīga pragmatiska finanšu pārvaldība, reinvestējot daļu uzņēmuma peļņas, un arī šogad uzņēmuma noteiktais nākotnes virziens ir stabila, vienmērīga un ilgtspējīga attīstība.”