Panākta vienošanās par nodokļu samazināšanu algām līdz 3000 eiro, apgalvo Šuvajevs

© Pixabay.com

Koalīcijā un starp sociālajiem partneriem panākta vienošanās par nodokļu samazinājumu personām, kas pelna līdz 3000 eiro mēnesī, šovakar LTV raidījumā "Šodienas jautājums" teica valdību veidojošās partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs (P).

Nodokļu sarunās "Progresīvie" iestājās par nodokļu samazināšanu zemajām un vidējām algām. "Mūsu galvenais mērķis bija panākt, ka zemu ienākumu kategorijās cilvēki nodokļos maksā mazāk," akcentēja politiķis.

Šuvajevs pauda, ka pievienotās vērtības nodoklis netiks celts.

"Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli šajā sistēmā joprojām būs lielāka progresivitāte nekā līdz šim," sacīja Šuvajevs, uzsverot, ka tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, jo ir nepieciešams mazināt ienākumu nevienlīdzību.

Plašāk par panākto vienošanos darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā Finanšu ministrija (FM) plāno informēt rīt, 6.septembrī.

Preses konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Šuvajevs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns informēs par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanas pamatprincipiem un atbalstīto scenāriju.

Ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Ašeradens sacīja, ka no plānotajām izmaiņām darbaspēka nodokļos iegūs 97% strādājošo.

"Kopumā 97% Latvijas iedzīvotāju iegūs no šīs reformas - viņu ienākumi palielināsies," sacīja Ašeradens, tostarp atzīmējot, ka ir plānots palielināt minimālo algu, kā arī ir paredzēts noteikt fiksētu neapliekamo minimumu visiem.

Viņš informēja, ka ir nolemts šobrīd virzīt izmaiņas tikai darbaspēka nodokļos.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais