Uzzini, kas gada laikā kļuvis lētāks, bet kas - dārgāks

© Pixabay.com

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenas mēneša laikā saruka svaigiem dārzeņiem (-8,1%) un kartupeļiem (-13,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī sieram un biezpienam (-1,9%), mājputnu gaļai (-1,6%), svaigiem augļiem (-1,5%), gaļas izstrādājumiem (-1,7%), makaronu izstrādājumiem (-3,2%), kā arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,1%). Lētāks bija arī cukurs (-11,2%), olas (-2,9%) un kafija (-0,7%).

Savukārt, noslēdzoties akcijām, dārgāki bija piena produkti (+2,7%), konditorejas izstrādājumi (+1,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,9%), maize (+0,5%), kā arī jogurts (+1,8%). Cenas pieauga arī šokolādei (+2,2%) un augu eļļai (+4,5%).

Apģērba un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 1,1%. Turpinoties vasaras sezonas apavu izpārdošanai, vidējais cenu līmenis apaviem kritās par 5,3%, bet apģērbiem cenas pieauga par 0,1%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,3%. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+0,6%). Dārgāka bija arī siltumenerģija (+0,3%).

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 2%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 3,9%. Dīzeļdegvielai cenas samazinājās par 4,5%, benzīnam - par 4,1%, savukārt auto gāzes cenas pieauga pa 3%. Lētāki bija arī pasažieru aviopārvadājumi. Savukārt sadārdzinājās pasažieru pārvadājumi pa jūru un pa autoceļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 0,7%, sadārdzinoties atpūtas un sporta pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un daiļliteratūras grāmatām. Savukārt akciju ietekmē lētākas bija kancelejas preces un zīmēšanas piederumi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,5%. Viesnīcu pakalpojumiem cenas mēneša laikā pieauga par 8,8%, bet restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 0,4%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 2,3%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums mēneša laikā bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada augustu, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,9 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+11,4%) un konditorejas izstrādājumiem (+8%). Dārgāks bija piens (+11%), olīveļļa (+32,1%), svaigi augļi (+4,3%), kartupeļi (+16,4%), sviests (+14,2%), augļu un dārzeņu sulas (+12,4%), šokolāde (+8,2%), kā arī saldumi (+17,8%). Cenas pieauga arī piena produktiem (+3,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,5%) un mājputnu gaļai (+2%). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-20,7%), miltiem un citiem graudaugiem (-8,8%), olām (-4,1%), kā arī makaronu izstrādājumiem (-6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 7%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 13,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,8%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam.

Apģērba un apavu grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3%. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 3,6%, bet apavu cenas - par 1,2%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 10%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija elektroenerģijai (-28,6%) un siltumenerģijai (-13,1%). Cenas samazinājās cietajam kurināmajam (-6,4%), kā arī dabasgāzei (-7,6%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,5%), mājokļa īre (+7,2%), atkritumu savākšana (+10,4%), ūdensapgāde (+5,8%), kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+5,1%).

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 5,6%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā pieauga par 3,6%, sadārdzinoties ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem. Savukārt lētāki bija personālie datori.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija telekomunikāciju pakalpojumiem, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās degvielai (-4,4%).

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais