Zemkopības ministrs Armands Krauze: Jāpilnveido Latvijas Zemes fonda darbība

© Dmitrijs Suļžics/MN

Zemkopības ministrs Armands Krauze piektdien, 13.septembrī, tikās ar Francijas Zemes fondu un lauku institūciju asociācijas (ZFLIA) prezidentu Emanuēlu Jestu (Emmanuel Hyest), lai pārrunātu ZFLIA un Latvijas Zemes fonda (LZF) darbības principus.

"Kopš 2012.gada Latvija sadarbībā ar Francijas ekspertiem ir guvusi vērtīgu pieredzi jautājumos, kā Francija īsteno ilgtspējīgu zemes pārvaldības politiku un lauksaimniecības zemes tirgus uzraudzību. Tieši no ZFLIA gūtās zināšanas un pieredze bija būtisks pamats Latvijas Zemes fonda izveidei. Arī tagad, kad ir sevišķi būtiski rūpēties par savu zemi un tās drošību, Francijas pieredze ir vērtīga Latvijai. Turklāt tas ir īpaši svarīgi, lai saglabātu laukos vienmērīgu apdzīvotību un sociālekonomisko aktivitāti, ko var nodrošināt mazās un vidējās lauku saimniecības, un šim nolūkam var izmantot Latvijas Zemes fondu un Francijas pieredzi, lai attīstītu mazās un vidējās saimniecības," uzsver Armands Krauze.

ES brīvas kapitāla kustības principi nedod iespēju tiešā veidā ierobežot zemes iegādi ārvalstniekiem, taču Francija ilgtermiņā uzlabo zemju pārvaldību, būtiski samazinot riskus, ka zeme varētu būt spekulāciju objekts vai nonāktu nevēlamu personu īpašumā.

Francijā šogad pirmo gadu ir spēkā likumā nostiprinātā jaunā uzraudzības sistēma gadījumiem, kad zeme īpašumā var nonākt nevis tiešā veidā, bet pērkot daļas uzņēmumā, kas ir zemes īpašnieks. Francijas pieredze, ņemot vērā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas doto uzdevumu Zemkopības ministrijai pilnveidot zemes iegādes normatīvo regulējumu, Latvijai būs ļoti noderīga.

LZF izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Plašāka informācija par LZF deviņu darba gadu rezultātiem pieejama ZM tīmekļvietnē.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais