Cik daudz naudas ienāk valsts budžetā? Šīs ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ne tikai nākamā, bet arī šī gada budžeta sakarā, jo ienākumi ir mazāki, nekā plānots. Īpaši atpaliek PVN jeb patēriņa nodoklis. Tātad iedzīvotāji naudu tērē mazāk. Valsts finansisti, pērn strādājot pie valsts budžeta, ar to nebija rēķinājušies, ziņo LTV raidījums “de facto”.
Piemēram, līdz augustam valsts makā dažādos nodokļos vajadzēja ienākt 8,2 miljardiem eiro, izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par tā administrētajiem nodokļiem. Taču, salīdzinot plānus ar faktisko rezultātu, vairāk nekā 94 miljonu pietrūka. Un tas ar visu to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokli, sociālās iemaksas un azartspēļu nodokli iekasēja pat nedaudz vairāk nekā plānots.
Situācija vēl pasliktinājās vasaras mēnešos, kad jūlijā vairs tikai divi nodokļi (ienākumu un azartspēļu) atbilda plānam, nedaudz to pārsniedzot. VID atzīst, ka īpaši izceļas PVN nepietiekamie ieņēmumi. “Līdz plāna izpildei mums pietrūka 166 miljoni,” saka VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne.
Nodokļu ieņēmumu svārstības var būt, un ir atkarīgas arī no sezonalitātes, taču šogad sliktāka situācija iezīmējusies jau sākumā. “Nevarētu teikt, ka šobrīd ir kaut kas ārkārtējs, ja bet nu mēs redzam, ka tas sākuma punkts 2024. gadā viņš jau ir bijis tādā zemākā pozīcijā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,” viņa piebilst.
Pārāk optimistiskās gaidas balstījās labākās ekonomikas prognozēs un iepriekšējo gadu pieredzē. Piemēram, 2022. gadā pievienotās vērtībās nodoklī valsts makā ieripoja par gandrīz pusmiljardu vairāk nekā cerēts. Arī pērn vedās labi un jau tā lielākiem plānotajiem PVN ieņēmumiem papildus nāca klāt vēl 86 miljoni. Šogad Finanšu ministrija cerēja iekasēt vēl par 217 miljoniem vairāk nekā pērn, bet atdūrās pret realitāti.
“Neatpaliek pat no plāna, bet atpaliek no rādītājiem pret iepriekšējo gadu. Tas man liekas svarīgāk,” atzīst finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), “ Saplānot.. nu var diskutēt, vai ir labi vai slikti saplānots. Pirmie seši mēneši tā atpalikšana bija 4,6% un tagad jau pieaudzis uz pieciem procentiem. Nu, mēs mēģinām analizēt šo situāciju.”
Viens no galvenajiem iemesliem gan tālu nav jāmeklē. Iepriekšējos gados bija izveidojusies situācija, kad smagāks maksājumu slogs iedzīvotājiem tomēr deva pienesumu budžetam. Piemēram, cenas par siltumu un elektroenerģiju bija ļoti augstas, bet līdz ar to arī nodokļos tas ļāva iekasēt vairāk. Šogad ar elektroenerģiju un siltumapgādi saistītajās nozarēs PVN iekasēts par 99 miljoniem jeb 33% mazāk, liecina VID dati. Un arī nozares lielākajos uzņēmumos atzīst, ka to samaksāto nodokļu apjoms krities.
“Rīgas Siltums” Finanšu departamenta vadītāja Ilze Leščinska stāsta, ka resursi bija kļuvuši krietni dārgāki, attiecīgi auga siltumapgādes tarifi un attiecīgi - nodoklis. Krītoties izmaksām, arī nodokļu summas ir mazākas.
Cenu kritums gan nebija pēkšņs un ar lejupejošu tendenci varēja rēķināties jau pērn. “Latvenergo” valdes loceklis un finanšu direktots Guntars Baļčūns norāda: “Atceramies 2022. gadu, 2022. gadā bija izteiktāks cenu kāpums, tas bija attiecināms gan uz dabasgāzi, gan uz ogļu cenām. Respektīvi visas energoresursu cenas kāpa, un, protams, tas eskalēja cenu līmeni kontraktos, jo līgumu parasti slēdz uz vienu gadu un līdz ar to, jā tas 2023. gads bija zināmā mērā ar visaugstākā cenām. Protams, 2023. gadā elektrības cenas gāzes cenas nokritās, un pēc būtības tie līgumi, kas šobrīd tiek slēgti, viņi tiek slēgti uz zemāka cenu līmeņa. Līdz ar to, protams, tās kopsakarības veidojās.”
Ir gan nozares, kurās PVN samaksāts vairāk, nekā pērn, tomēr kopējo kritumu tās nekompensē. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzīst, ka vēl 2023. gada beigās šim gadam tika sagaidīta labāka situācija. “Pirmais ir tas, ka ekonomikas izaugsme ir vājāka, nekā prognozēts. Lielā mērā tas ir dēļ tā, ka mūsu eksporta tirgi ir vājāki, tas ekonomiku velk uz leju. Vēl viena lieta, protams, ir arī tas, ka nedrošība ir saglabājusies. Mēs redzam, ka iedzīvotāju pirktspēja ir atjaunojusies, algu kāpums ir straujāks, nekā inflācija, maciņos naudas paliek vairāk, bet iedzīvotāji izvēlas to vai nu tērēt ārzemēs, līdz ar to tas neparādās mūsu ieņēmumos, vai arī to uzkrāt,” skaidro Kazāks.
Veikalos novēro, ka cilvēku paradumi tiešām mainās, un pat ja naudas, ir vairāk, pircēji savus tēriņus vairāk pārdomā. Pirkuma groza saturs pēc būtības nemainās, bet mainās pašas preces atkarībā no cenas. Piemēram, veikalu tīklā “Maxima” min piemēru, ka kāda zināma zīmola maizei pēc cenas samazināšanas pieprasījums pieauga divarpus reizes. Šo tendenci apliecina arī veikalu tīklā “Rimi”, kur pieaug ekonomiskā segmenta preču pieprasījums, bet tā saucamā premium segmenta preču pārdošanas apjoms ir nedaudz samazinājies.
Valsts maka turētāji gan cer, ka līdz gada beigām gatavība tērēt pieaugs, un esot indikatori, ka situācijai vajadzētu uzlaboties. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins saka: “Mēs redzam, ka šis lielākais mīnuss veidojās gada pirmajā pusē, pirmajā ceturksnī. Augusts ir pirmais mēnesis, kad ir tāds izlīdzinātāks. Tā kā uz gada beigām mēs redzam, ka šis mīnuss būs mazāks. Tātad joprojām būs mīnuss, bet nebūs tik liels kā šobrīd.”
Nākamgad valsts budžetā gan atkal ir ieplānots, ka PVN pieaugs, cerot iekasēt par 229 miljoniem vairāk, nekā šogad. Pagaidām gan nav skaidrs, vai lielākus nodokļa ieņēmumus varētu balstīt arī uz lielākas PVN likmes rēķina. Diskusijās par nodokļu reformu plāni atklāti vien algu nodokļiem, kur kopējo slogu plānots mazināt.
Kazāks spriež: “Ir jāsamēro šis ieguvums. Šajā brīdī būtu jākoncentrējas uz to, kur nodokļu slogs ir augstāks kā kaimiņos. Un tie ir zemie un vidējie ienākumi. Un tur, ja ieguvums no darba spēka nodokļa samazinājuma ir lielāks, nekā zaudējums no PVN palielinājuma, tad manuprāt tas ir solis, kuru ir vērts spert.” Finanšu ministrs no konkrētas atbildes par PVN celšanu izvairās, vien norāda, ka izaicinājumi nākamā gada budžeta salāgošanai, ņemot vērā aizsardzībai vajadzīgi finansējumu, ir.