Mudina palielināt pabalstu "mūžīgo bērnu" kopējiem; LM daudz atrunu, kāpēc tas nav šobrīd iespējams

© Oksana Džadana/MN

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanēja aicinājumi palielināt "mūžīgo bērnu" jeb pilngadību sasniegušu personu ar garīga vai kustību rakstura traucējumiem kopšanas pabalstu līdz 518 eiro mēnesī, taču skaidrības par palielinājuma īstenošanas laiku vēl nav.

Biedrības "Zelta atslēdziņa" pārstāve Malda Caune atzīmēja, ka viena no biedrības prasībām ir palielināt kopšanas pabalstu līdz ar minimālās algas paaugstinājumu. Caune rosināja kopšanas pabalstu noteikt 70% apmērā no minimālās algas, kuru nākamgad plānots paaugstināt līdz 740 eiro mēnesī, kas nozīmētu, ka kopšanas pabalsts augtu līdz 518 eiro līdzšinējo 413 eiro vietā, pauda Caune.

Caune lēsa, ka Latvijā ir 1000 līdz 2000 iedzīvotāju vecumā pēc 18 gadiem ar garīga rakstura vai kustību traucējumiem, taču Labklājības ministrija (LM) varētu veikt precīzākus aprēķinus par ar šādiem traucējumiem saistīto pabalstu skaitu. Viņa rosināja izveidot atsevišķu apakškomisiju, lai apspriestu invaliditātes pabalstu sistēmu kopumā.

LM valsts sekretārs Ingus Alliks izteicās, ka pabalsta sasaistīšana ar minimālo algu būtu atbalstāma iecere, taču var atdurties pret ierobežojumiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžeta tapšanu. Līdz šim ministrijā izskanējis priekšlikums arī pēc pensiju indeksācijas maiņas daļu no līdzekļiem novirzīt pabalsta paaugstināšanai.

LM pārstāvis piebilda, ka atbalsta personas pakalpojums šobrīd bez maksas ir pieejams visā valstī, un to nodrošina organizācija "Zelda".

Tāpat Alliks sacīja, ka tiek apsvērts ierosinājums pilnā apmērā indeksēt pensijas tām personām, kas aprūpējuši personas ar invaliditāti.

Alliks pauda, ka vispārēji invaliditātes pabalstu noteikšanai jāizvērtē to smagums, nevis iestāšanās ilgums - pabalsts būtu jānosaka nevis vienādā apmērā visiem, bet gan atkarībā no nepieciešamās kopšanas intensitātes. Viņš arī atgādināja par ministrijas ieceri noteikt funkcionēšanas traucējumus kā kritēriju invaliditātes noteikšanai iepretim medicīniskajai diagnozei.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais