Rīgas dome ir iesniegusi pieteikumu Rīgas apgabaltiesai par maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka" (LKB) maksātnespējas procesa administratora atcelšanu. Iesniegumā ir norādīts, ka LKB administratora rīcība ir prettiesiska un atzīstama kā līdzekļu izšķērdēšana, kas liek secināt, ka administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras bez likumīga pamatojuma.
Rīgas dome lūdz:
- atzīt, ka maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administrators SIA "KPMG Baltics" ir rīkojies prettiesiski un ir zaudējis uzticību, kā arī ļaunprātīgi ir izmantojis savas pilnvaras;
- atbrīvot no maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora amata SIA "KPMG Baltics";
- iecelt jaunu maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" administratoru, kuram ir pieredze kredītiestāžu likvidācijā no 2000.gada.
Kā pierādījumi tam, ka administrators ar savu darbību nodara būtiskus zaudējumus LKB kreditoriem un veic nelikumīgas darbības, iesniegumā ir minēti šādi fakti:
1. Kredītiestāžu likums, definējot kredītiestādes sanāciju, neparedz nekādus konkrētus noteikumus, ievērojot kurus administrators būtu tiesīgs noraidīt sanācijas iespēju gadījumā, ja ir ticis iesniegts likuma prasībām atbilstošs sanācijas plāns. LKB administrators publiski ir atzinis, ka iesniegtie sanācijas plāni atbilst likumu prasībām, t.i., faktiski administrators ir atzinis, ka nepastāv nekādi šķēršļi šo plānu nodošanai apstiprināšanai kreditoru sapulcē. Tomēr administrators, pats uzņemoties kreditoru sapulces funkcijas, ir pieņēmis lēmumu, ka iesniegtie plāni, neskatoties uz atbilstību likumu prasībām, nav realizējami un tādēļ racionālākais bankas maksātnespējas procesa risinājums esot bankas bankrota procedūra, t.i., administrators pats ir lēmis par plānu neapstiprināšanu. Šādu lēmumu ir tiesīga pieņemt tikai un vienīgi kreditoru sapulce;
2. 2012.gada 14.februāra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts pārskats par 2012.gada janvāri, no kura redzams, ka LKB administrators sev un palīgam ir izmaksājis atlīdzību LVL 240 501,00 apmērā. Savukārt 2012.gada 14.marta publikācijā ir norādīts, ka par 2012.gada februāri ir izmaksāta atlīdzība LVL 168 926,00 apmērā;
3. Kredītiestāžu likuma 166.panta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais punkts nosaka administratora atlīdzības apmēru, tas ir, ir konkrēti noteikta atlīdzība par atgūto mantu. Savukārt šī paša panta ceturtā daļa nosaka, kas nav uzskatāma par atgūto mantu, un konkrēti - par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāmi augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā. Tā kā kredītu procentu maksājumi ir augļi, kas tiek maksāti par izsniegtajiem kredītiem, tad atgūtie līdzekļi LVL 3 378 516,00 apmērā par februāra mēnesi ir nevis atgūtie līdzekļi, bet gan ikmēneša kredītprocentu maksājumi. Savukārt administrators prettiesiski ir norādījis šos saņemtos līdzekļus kā atgūtos kredītus un attiecīgi aprēķinājis atlīdzību. Šāda prettiesiska administratora rīcība rada zaudējumus kreditoru kopumam un citām ar likumu aizsargātu personu interesēm;
4. Administrators prettiesiski un bez pamatojuma ir veicis izpildu lietvedības atsaukšanu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, attiecīgi samaksājot zvērinātiem tiesu izpildītājiem takses pilnā apmērā un atsauktās izpildu lietas ir nodotas citiem tiesu izpildītājiem. Šāda rīcība ir uzskatāma par līdzekļu izšķērdēšanu un nodara zaudējumus kreditoru kopumam;
5. Administrators bez tiesiska pamata veic izmaiņas LKB meitas firmu statūtos, un konkrēti tiek samazināts firmu pamatkapitāls, dzēšot LKB akcijas, vienlaicīgi tiek palielināts firmu pamatkapitāls, izlaižot jaunas kapitāldaļas, un šīs kapitāldaļas iegādājas ar administratoru saistītas personas, piemēram, tiek veiktas AS "IBS RenesourseCapital", izmaiņas statūtos. Šāda administratora rīcība ir vērtējama kā slēpta LKB aktīvu pārdošana bez izsoles administratoram pietuvinātām personām. Šāda rīcība ir prettiesiska. Līdzīgas darbības tiek veiktas ar citiem LKB aktīviem, kuros administrators bez izsoles atsavina vērtīgus LKB aktīvus.