CAF nav gatavs slēgt jaunu vilcienu iepirkuma līgumu

© caf.es

Spānijas uzņēmums "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A."(CAF) nav gatavs slēgt jaunu vilcienu iepirkuma līgumu, kā to piedāvā Latvijas puse, bet gan veikt nepieciešamos grozījumus jau 2.aprīlī parakstītajā līgumā.

Kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šodien atzina CAF pārstāvji, viņi ir gatavi diskutēt par konkrētu līguma punktu grozījumiem, taču Latvijas puse piedāvājusi vispirms parakstīt jauno līgumu un tad diskutēt. CAF neesot saņēmis konkrētus piedāvājumus grozīt konkrētus punktus, un nopietnas diskusijas par šo tēmu neesot bijušas.

AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis norādīja, ka viņam nav tādas sajūtas, ka diskusijas nav notikušas, un nosauca virkni datumu, kad puses tikušās. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss pēc CAF puses paziņojumiem norādīja, ka abām pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda un par neskaidrajiem jautājumiem jādiskutē. Viņš norādīja, ka ir pieci grozāmie punkti, kurus konfidencialitātes noteikumu dēļ nevar publiskot.

CAF un PV sarunas ir paredzētas šodien plkst.14.

Kā ziņots, jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šā projekta realizācijai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredz šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība ir 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem ir jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.

CAF un PV par parakstītā jauno vilcienu iepirkuma līguma grozījumiem jāvienojas līdz 2.oktobrim.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais